Kādā meža nostūrītī, aiz simtgadīga ozola, stāvēja kāda būdiņa, no kuras skursteņa, stāvus vijās dūmi, kuriem pa vidu, mirdzēja dažādas krāsas. Tur pirtnieks, vārdā Juris, gatavojās sava brīnuma radīšanai. Viņš malku bija jau saskaldījis, un to lika krāsniņā https://istaspirtslietas.lv/Produkts/pirts-krasns-klasika-24-dt-3-stikls/, kur sprakšķēdama tā kūrās un piepildīja telpu ar siltu un patīkamu atmosfēru. Šī krāsniņa bija īpaša, jo jau šajā, iekura laikā, tā smaidīja. Atkal bija pienākusi tā diena, kad tās dāvātai siltums un karstums, kādam bija vajadzīgs. No šīs apziņas vien, skatoties uz dūmiem, redzēji dažādas siltas krāsas – tā dūmoja pirts mīlestība!
Kamēr krāsniņa darīja savu darbu, tikmēr Jurim bija laiks, pieķerties pie citiem, ļoti svarīgiem darbiem. Viņš paņēma kārtīgu spaini, salēja pilnu ar ūdeni, piepilināja pāris burvju pilienus https://istaspirtslietas.lv/Produkts/eteriska-ella-apelsins-2/, un iemērca, tā paša ozola, kurš aug pie šīs pirtiņas, pirts slotiņas https://istaspirtslietas.lv/Produkts/ozola-pirtsslota/. – Lai mirkst, un lai piesūcas ar fantastisku aromātu! – Ar to pašu dziru, Juris piepildīja trauku https://istaspirtslietas.lv/Produkts/trauks-pirts-aromatiem/, un nolicis to pareizajā vietā, izgāja ārā.
Viesus vajadzēja kārtīgi sagaidīt, un labi pavadīt laiku, tādēļ Juris, paņēma trīs koka krūzes https://istaspirtslietas.lv/Produkts/koka-kruze-1l/, un salika tās uz galda. Ar ko Juris viesus cienāja, to man gan nestāstīja, bet noteikti tas bija garšīgs, jo Juris pieliecās, un uz galda uzlika savu leģendāro muciņu https://istaspirtslietas.lv/Produkts/3-l-konusveida-ozolkoka-muca-uz-paliktna/. Tā rosīdamies un, ik pa laikam, ieejot piešaut krāsniņai malku, un ieskatoties termohidrometrā https://istaspirtslietas.lv/Produkts/termohidrometrs/ Juris visu bija sagatavojis, un pirtiņa arī, gandrīz, gandrīz bija gatava uzņemt savus nogurušos vīrus.
Kad Juris izgāja pakaļ kārtējam klēpim malkas, viņš jau pa gabalu redzēja, ka norunātie draugi, slāja pa taku uz pirtiņas pusi. Slāja tādēļ, ka nedēļas nogurums prasīja savu. – Nekas, nekas, drīz jūs jutīsieties daudz labāk. – Bārdā nosmīnēja Juris.
Vīri ienākuši pirtiņā, noģērbušies apsēdās pie galda. Nebija tā, ka nu piecās minūtēs viss ir jāizdara. Šis vakars bija viņu! Ar visiem bija jau sarunāts, ka trīs vīri laivā, nē pirtī, pasēdēs vīru kompānijā. Juris, kā jau pirtnieks, abus sapērs un liks atslābināties un nomest krājušos nogurumu. Grūti pateikt, cik ilgi šie trīs vīri atpūtās, bet nākamajā dienā es tos satiku. Jāsaka godīgi, nepazinu! Kārlis mazāko dēlu nesa rokās, kā trīs žagariņus, smējās un skraidīja, no rokām neizlaizdams!
Vai Tev negribas uz šādu pirtiņu???