Kuusijärvi dūmu pirtis Vantā ieguvušas 2026. gada Finlandia Prize for Architecture – Somijas prestižāko arhitektūras balvu. Jaunais publisko dūmu pirts komplekss parāda, ka gadsimtiem sena Somijas pirts tradīcija var ne tikai pastāvēt līdzās mūsdienu arhitektūrai, bet kļūt par tās izcilības piemēru. Tumšs koks, zaļie jumti, mežs, ezers un apzināti veidots ceļš no ģērbtuves līdz dūmu pirtij un pēc tam ūdenī pārvērš visu kompleksu vienotā pirts pieredzē.
Somijas Arhitektu asociācija SAFA 5. oktobrī paziņoja 2026. gada Finlandia arhitektūras balvas ieguvēju. No četriem finālistiem par uzvarētāju izvēlētas Kuusijärvi jaunās dūmu pirtis Vantā.
Tas ir īpašs notikums arī pašai Vantā – šī ir pirmā reize, kad kāds pilsētas objekts saņēmis Finlandia arhitektūras balvu.
Kuusijärvi dūmu pirtis apvieno tradīciju un mūsdienu arhitektūru
Jaunās dūmu pirtis pabeigtas 2025. gada vasarā. Kompleksā ietilpst divas dūmu pirtis, ģērbtuves un mazgāšanās ēka, kā arī apmeklētāju informācijas ēka. Projektu pasūtīja un realizēja Vantā pilsēta, bet arhitektūru kopīgi veidoja Mer Architects un Talli Architects.
No pirmā acu uzmetiena ēkas ir mūsdienīgas, tomēr to arhitektūra apzināti veidota tā, lai nepazaudētu tradicionālās dūmu pirts būtību.
Tumšās koka fasādes, zemie ēku apjomi un apzaļumotie jumti palīdz jaunajām būvēm iekļauties apkārtējā meža ainavā, nevis dominēt pār to.
Tieši šī saikne starp ēku, pirts tradīciju un dabu kļuva par vienu no būtiskākajiem argumentiem, izvēloties balvas ieguvēju.
Pirts pieredze sākas vēl pirms ieiešanas pirtī
Kuusijärvi arhitektūras interesantākā daļa nav tikai pati pirts telpa.
Visa apmeklētāja kustība ir veidota kā secīgs pirts process.
No ģērbtuvēm cilvēks vispirms nonāk ārā – svaigā gaisā un mežā. No turienes ceļš ved uz dūmu pirti, bet pēc pēršanās iespējams doties tālāk uz ezeru.
Tādējādi pārvietošanās starp atsevišķām ēkām nav neērta nepieciešamība. Tā kļūst par daļu no pašas pirts pieredzes.
Balvas ieguvēju izvēlējušais pētnieks un autors Timo Miettinen īpaši izcēla tieši šo arhitektūras radīto rituāla sajūtu.
Mežs, vēss gaiss, dūmi un tumšs koks
Kuusijärvi dūmu pirtīs arhitektūra strādā ne tikai ar formām un materiāliem.
Svarīgas kļūst arī sajūtas.
Izejot no ģērbtuves, cilvēks sajūt vēsu āra gaisu. Apkārt ir mežs. Pirtī parādās dūmu smarža un tumšās koka virsmas, savukārt zemais apgaismojums rada noslēgtāku un mierīgāku telpu.
Pēc tam cilvēks atkal iznāk ārā, kur priekšā paveras mežs un ezers.
Tas ir ļoti atšķirīgs princips no SPA kompleksa, kur visas funkcijas bieži cenšas savienot vienā lielā ēkā.
Kuusijärvi gadījumā daba nav dekorācija aiz loga. Tā ir viena no pirts procesa sastāvdaļām.
Finlandia balva izceļ publiski pieejamu pirti
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka balvu nav saņēmusi privāta luksusa villa vai ekskluzīvs kūrorts.
Kuusijärvi ir publiski pieejama atpūtas vieta.
Timo Miettinen, pamatojot savu izvēli, uzsvēra, ka skaistumam, ilgtspējai un kvalitātei jābūt pieejamai visiem. Viņš Kuusijärvi dūmu pirtis raksturoja kā ļoti labu publiskās arhitektūras piemēru, kurā savienojas tehniskā meistarība, estētika, kopienas veidošana, cieņa pret dabu un pieejamība.
Tas pirts arhitektūras kontekstā ir īpaši interesanti.
Augstas kvalitātes arhitektūra šeit nav radīta tikai apskatei. Cilvēks to piedzīvo ļoti tiešā veidā – pārģērbjas, iet cauri mežam, sēž uz lāvas, sajūt dūmus un karstumu un pēc tam dodas ezerā.
Viena no jaunajām dūmu pirtīm ir pilnībā pieejama
Pieejamība projektā nav palikusi tikai arhitektūras balvas aprakstā.
Viena no jaunajām dūmu pirtīm – Havu – ir veidota kā pieejama pirts, un tajā ir 17 sēdvietas. Otra jaunā dūmu pirts Pihka paredzēta 27 cilvēkiem. Kuusijärvi kompleksā kopumā darbojas četras dūmu pirtis un četras elektriskās saunas.
Tas parāda interesantu tradicionālās pirts attīstības virzienu.
Senā dūmu pirts tehnoloģija netiek saglabāta kā kaut kas neaizskarams, kam cilvēkam pašam jāpielāgojas. Arhitektūra tiek pielāgota tā, lai šo pieredzi varētu izmantot plašāks cilvēku loks.
Kuusijärvi dūmu pirtis turpina dzīvu tradīciju
Somijas pirts arhitektūra šajā projektā netiek kopēta no pagātnes.
Mer Architects arhitekte Julia Hertell pēc balvas saņemšanas uzsvēra, ka Somijas pirts arhitektūras un dizaina tradīcija joprojām ir dzīva un turpina sevi izgudrot no jauna.
Tas ļoti precīzi raksturo Kuusijärvi projektu.
Ēkas nav vēsturisku dūmu pirtiņu kopijas. Tajās izmantota mūsdienīga arhitektūras valoda, taču saglabāts pats būtiskākais – uguns, dūmi, tumsa, koks, mežs, ūdens un cilvēka pārvietošanās starp karstumu un vēsumu.
Tādējādi tradīcija netiek saglabāta, vienkārši atkārtojot pagātni.
Tā tiek turpināta.
Dūmu pirts joprojām spēj būt mūsdienīga
Dūmu pirts ir viena no senākajām pirts formām Ziemeļeiropā.
No tehnoloģiskā skatpunkta tā šķiet gandrīz pretstats tam, kā attīstās modernā sauna – ar elektronisku vadību, sensoriem, automatizāciju un attālinātu kontroli.
Kuusijärvi parāda, ka šīs pasaules nav obligāti pretrunā.
Mūsdienīga var būt ne tikai pati apkures tehnoloģija. Mūsdienīga var būt ēkas pieejamība, enerģijas izmantošana, materiālu izvēle, apmeklētāju plūsma un veids, kā arhitektūra sadarbojas ar ainavu.
Tādēļ tradicionāla dūmu pirts var kļūt par ļoti laikmetīgu arhitektūras objektu, nemainot savu būtību.
Kuusijärvi ir īpaša vieta arī Somijas pirts kartē
Kuusijärvi nav tikai arhitektūras projekts.
Vantā pilsēta šo vietu raksturo kā vienīgo pasaulē, kur dūmu pirtis tiek kurinātas katru dienu visa gada garumā.
Komplekss atrodas pie Kuusijärvi ezera un ir daļa no plašākas atpūtas teritorijas, no kuras iespējams nokļūt arī Sipoonkorpi nacionālajā parkā.
Tādēļ pirts šeit organiski savienojas ar peldēšanu un atrašanos dabā.
Tas palīdz saprast, kāpēc arhitektiem bija tik svarīgi jaunās ēkas nevis atdalīt no apkārtējās vides, bet pēc iespējas ciešāk tajā iesaistīt.
Somijas prestižākā arhitektūras balva tiek pasniegta kopš 2014. gada
Finlandia Prize for Architecture Somijas Arhitektu asociācija SAFA pasniedz kopš 2014. gada, un 2026. gadā balva tika piešķirta jau 13. reizi.
Tās mērķis ir veicināt kvalitatīvas arhitektūras novērtēšanu un uzsvērt arhitektūras nozīmi kultūras un cilvēku labsajūtas veidošanā.
Šogad finālā līdzās Kuusijärvi dūmu pirtīm bija Muurarimestari dzīvojamā ēka Helsinkos, SKiB Campus Pori un Lost Shtetl ebreju vēstures muzejs Lietuvā.
Uzvara šādā konkurencē padara Kuusijärvi sasniegumu vēl interesantāku.
Par Somijas gada nozīmīgāko arhitektūras objektu kļuvusi nevis monumentāla kultūras ēka vai augstceltne, bet publiska dūmu pirts.
Pirts arhitektūra var būt arī sabiedriska arhitektūra
Kuusijärvi piemērs parāda vēl kaut ko būtisku.
Pirts nav obligāti jāuztver kā maza palīgēka privātmājas pagalmā vai kā viena telpa SPA kompleksā.
Tā var būt pilnvērtīga publiskā arhitektūra.
Tai jārisina tie paši jautājumi, kas jebkurai citai sabiedriskai ēkai – pieejamība, cilvēku plūsma, ilgtspēja, drošība, materiālu ilgmūžība un attiecības ar apkārtējo vidi.
Vienlaikus pirts arhitektūrai ir vēl viens uzdevums – radīt pareizo sajūtu.
Kuusijärvi gadījumā tieši šī abu pušu savienošana ir kļuvusi par projekta lielāko panākumu.
Kuusijärvi dūmu pirtis parāda, kā tradīcija var attīstīties
Tradīciju saglabāšanu reizēm saprot kā nepieciešamību visu darīt tieši tāpat kā pirms simt gadiem.
Kuusijärvi piedāvā citu pieeju.
Dūmu pirts būtība tiek saglabāta, bet ēkas projektētas mūsdienu cilvēkiem un mūsdienu sabiedrībai. Tās ir publiskas, pieejamas, arhitektoniski kvalitatīvas un cieši saistītas ar apkārtējo dabu.
Rezultātā vecais un jaunais viens otru neizslēdz.
Tieši pretēji – mūsdienīga arhitektūra palīdz senajai tradīcijai turpināt dzīvot.
Kuusijärvi dūmu pirtis ar Finlandia arhitektūras balvu pierāda, ka pirts var būt daudz vairāk nekā funkcionāla ēka ar krāsni un lāvu. Tā var būt vieta, kur arhitektūra vada cilvēku no meža vēsuma līdz dūmu pirts tumsai, no karstuma līdz ezera ūdenim un no individuālas atpūtas līdz kopā būšanai. Somijas senā dūmu pirts tradīcija šeit nav pārvērsta muzeja eksponātā – tā ir kļuvusi par vienu no valsts labākās mūsdienu arhitektūras piemēriem.
Avoti
Suomen Arkkitehtiliitto SAFA – Reimagining Finnish Sauna Tradition: Kuusijärvi Smoke Saunas Win Finlandia Prize for Architecture.
Vantā pilsēta – Vantaan Kuusijärven uudet savusaunat voittivat Arkkitehtuurin Finlandia -palkinnon.
Vantā pilsēta – Kuusijärven saunat.
