Portugālē, kādai Madāmai, bija lieli plāni. Tā vēlējās savus kolēģus iepriecināt ar kaut ko neparastu, kaut ko dabisku, skaistu un smaržīgu. Viņa ilgi meklēja internetā šādu dāvanu, un nejauši, bet varbūt arī apzināti, ienāca veikalā ar nosaukumu www.istaspirtslietas.lv. Klejoja pa visām sadaļām, aplūkoja dažādas preces, bildēs meklējot īpašas noskaņas, līdz beidzot atvēra “ziepes ar liepziedu smaržu un auzu pārslām”! https://istaspirtslietas.lv/Produkts/liepziedu-auzu-ziepes/
“Lūk, šis ir tas, kas man ir vajadzīgs!” iespiedzās Madāma, ātri pasūtīja desmit gabalus un nosēdās gaidīt.
Bet īstajās pirts lietās sākās darba duna. Maģiskais Pirtnieks atvēra ziepju mājiņu, kaut ko uzpūta un telpa sāka smaržot pēc liepziediem, bet pašas ziepes sāka mosties.
“Nu tā, desmit ziepes, kuras vēlas doties garā ceļojumā uz Portugāli, kāpiet nu grozā iekšā. Pakosimies un posīsimies ceļā.” Pirtnieks pielika grozu un desmit jautras ziepes, ieleca tajā iekšā.
“Nu tik būs ceļojums! Nu tik brauksim! Nu tik visu redzēsim!” savā starpā, priecīgu, sarunājās ziepes.
Pirtnieks eleganti sapakoja katru gabaliņu, un katram atstāja mazu spraudziņu, pa kuru aplūkot šo ceļojumu. Tad ielika visas kastē, sapakoja, neaizmirstot par vietu, caur kuru redzēt pasauli, ielika mašīnā un kaut kur veda.
Ziepes, skatoties pa atstāto šķirbiņu, redzēja kokus, mājas. Tad tās brauca caur mežu, nu to, atceries – noslēpumaino mežu. Vienā brīdī, tās par vilku redzēja, kurš domīgs gāja savos darbos. Vienīgais, kas sagādāja negaidītu pārsteigumu, tas bija aukstums. Šādu aukstumu ziepes nekad mūžā nebija jutušas, bet tas īsti viņas neietekmēja.
Piebraucot pie kaut kādas lielas kastes, Pirtnieks tās ielika kaut kādā nodalījumā ar vārdiem: “Laimīgu ceļu, un sagādājiet kārtīgu liepziedu smaržu, savās jaunajās mājās. Lai Portugāle sajūt Latviju!!!”
Nakts pagāja mierīgi, bet no rīta ziepes sajuta, ka tās atkal kaut kur ieliek un ved. Pakāpjoties uz pirkstgaliem, ziepes ieraudzīja lielu aparātu, ar lieliem un gariem spārniem, un dzirdēja, ka kāds saka:
“Nes šo kasti uz lidmašīnu, un noliec pie iluminatora.”
Pēc kāda laiciņa, ziepes sajuta interesantu kņudēšanu, aplūkoja, kas notiek apkārt, un AK DIEVS…
“Mēs esam gaisā! Koki, ko vakar redzējām, mājas, kuras vakar bija blakus, tagad ir ZEM MUMS! PALĪGĀ!!!”
Ziepes aizvēra acis un vairs neskatījās ārā. Neskatījās līdz brīdim, kad beidzās kņudēšana, un likās, ka tās vairs nekur nelido, bet stāv uz vietas. Un tā arī bija, lidmašīna bija nosēdusies, un kaste ar visām ziepēm tika atkal kaut kur nesta.
“Klau, kas tā par smaržu no kastes?” ziepes dzirdēja, kā nesējs jautāja “Ļoti patīkama, es arī gribu, ka man mājās tā smaržo!”
Pie viena galdiņa, jau nepacietībā mīņājās Madāma. Viņa nespējot sagaidīt sūtījumu, pati tam bija atbraukusi pakaļ. Ieraugot, ka uz galdiņa noliek kasti ar uzrakstu “Madāma”, kundzei smaids uzplauka, kā laimes pārņemtam.
Paņemot kasti, tā aši devās uz mašīnu un nepacietīgi devās mājās, lai BEIDZOT redzētu sūtījumu. Jau mašīnā būdama, tā sajuta fantastisko liepziedu smaržu. Kad beidzot, viņa ieradās mājās, nazis un šķēres tika pielietotas ar tādu sparu, ar tādu… tik ļoti vilināja šī smarža…
Atverot vaļā vienu iepakojumu, Madāma gandrīz noģība! Šī dzeltenā, sulīgā krāsa, šī smarža, bez ķīmijas – tā apreibināja Madāmu. Šo ziepes gabaliņu, Madāma palika zem ūdens, paberzēja rokas un noskaloja ziepes…
Vēl ilgi, Madāmas rokas smaržoja pēc liepziediem, pēc Latvijas!
Nu lūk, mazās ziepes lielais ceļojums ir galā, bet šis stāsts ir par to, ka šāds nieciņš, var uzburt LATVIJU ikkatrā zemes malā. Atceries, lai arī kur Tu atrastos, Tu vienmēr vari sajust Latviju! Atver vaļā www.istaspirtslietas.lv un aplūko, kura prece Tev visvairāk atgādina par šo zemi!
Lai izdevies Tev šis gads!