Kad zvēri sapulcējās pie jaunuzceltās pirtiņas, visu sirdīs bija prieks un gandarījums. Tā kopības sajūta, kura bija radusies, tik cītīgi un ar atdevi strādājot, tā pat nepieļāva domu, ka šos Ziemassvētkus katrs svinēs pats par sevi. Nē, šie Ziemassvētki, noslēpumainajā mežā bija īpaši. Tika nolemt, ka vakaru sagaidīs visi kopā – pie un pirtiņā! Bet, lai vakars būtu izdevies, katrs atnesīs kaut ko, ko likt galdā un izrotāt eglīti.
Lācis aizčāpoja pēc eglīšu mantiņām, lapsa aizcilpoja cept piparkūku, zaķis atcerējās, ka blakus mežā, dzīvo kāds “dīleris”, kurš var dabūt ļoti garšīgus mandarīnus. Šoreiz gan, zaķim ceļš nelikās ļoti tāls, un tas ļepatoja, pat nejuzdams ceļa grumbas.
Viss mežs ieslīga Ziemassvētku brīnumā. Eglīte sāka atdzīvoties Ziemassvētku mantiņās un uguntiņās. Galds pārklājās ar baltu galdautu un uz tā sāka parādīties daudz ēdienu un dzērienu. Mežs sāka smaržot pēc Ziemassvētkiem un mīlestības…
Dārgais draugs! Lai Tavā mājā šodien valda kopības sajūta. Lai mīlestība, kā tikko uzsnidzis sniedziņš, pārklāj ikdienas rūpes, nesaskaņas un domstarpības! Lai šajās dienās, Tava māja smaržo kā šis noslēpumainais mežs, un šī sajūta lai saglabājas ļoti ilgi!
Mans Draugs, mīļus un gaišus Tev šos ZIEMASSVĒTKUS, novēl šīs pasakas dalībnieki, kā arī šī veikala kolektīvs!