Teikšu atklāti, man ļoti patīk, ka mēs satiekamies “neformālā” gaisotnē. Ka varam sarunāties nevis kā pārdevējs un pircējs, bet kā cilvēks ar cilvēku. Esmu dzīves posmā, ko sauc (laikam) par identitātes meklēšanu vai “atjaunošanu”. Pārdomāju dzīvi, savu vietu tajā, domāju par apkārtējiem, par savu tautu. Ar ko mēs atšķiramies, kas mums ir īpašs. Kur ir tā “dzīves sāls”. Vai man Tev jāstāsta par šādiem brīžiem, pats zini tādus.
Kādēļ to saku? Tādēļ ka, mēs sevi lielā mērā varam asociēt ar pirtī gājējiem. Pirtī, kurā ne tikai mazgā “melnumus”, bet ar tādu pirti, kurā dvēsele mazgājās, kurā tā atjaunojās un smeļās spēku. Jā, protams, ne katru reizi Tu ness savu dvēseli uz pirti, kādreiz pietiek nomazgāt tikai miesu. Bet, ir brīži, kad saproti – dvēsele ir pagurusu, tai ir daudz sārņi uzkrituši – tad Tu iekur pirti, un jaundzimušā apģērbā, ej pirtī kārtīgi pērties, mazgāties un atjaunoties.
Un tad Tev nevajag ne svārkus, ne alus krūzi, ne bambusa slotu. Tad Tev vajag sevi un savu dvēseli!
Nu re, šodien bez reklāmām, vienkārši saruna par dzīvi!
Atrodam sevi un dzīvojam jaunā kvalitātē!
Lai fantastiska nākamā nedēļa!