Romiešu pirts Serbijā atklājusi arheologiem ko līdz šim Romas impērijas pilīs nebija izdevies dokumentēt – grezns privātais pirts komplekss bija izbūvēts monumentāla aizsardzības torņa pašā apakšējā līmenī. Tajā atrastas trīs peldvietas, apsildāmā grīda, krāsns un īpaša karsta sviedrēšanās telpa. Aptuveni 1700 gadus senais atklājums ļauj pavisam citādi ieraudzīt, kā pirts un siltuma kultūra izskatījās Romas impērijas elites ikdienā.
Atklājums veikts Vrelo–Šarkamen arheoloģiskajā kompleksā Serbijas austrumos netālu no Negotinas. Šeit atradās nocietināta 4. gadsimta sākuma imperatora rezidence, kas saistīta ar Romas imperatoru Maksiminu Daju.
Pētnieki šo vietu izzina jau vairākus gadu desmitus, taču jaunais atradums izrādījies īpašs pat pieredzējušajiem arheologiem.
Privātā pirts jeb balneum atrasta milzīgā pils dienvidrietumu stūra torņa zemākajā līmenī.
Tieši atrašanās vieta ir viena no būtiskākajām atklājuma īpatnībām.
Pirts paslēpta pašā pils tornī
Romiešu pirtis parasti tika projektētas kā secīgu telpu kompleksi, kuros cilvēks pārvietojās starp dažādas temperatūras zonām.
Šeit arhitektiem bijis jāstrādā pilnīgi citādi.
Pirts bija jāievieto apaļā torņa konstrukcijā.
Telpas izvietotas vienā apļa daļā, savukārt otrā atradās tehniskā infrastruktūra – krāsns un vieta vara ūdens sildīšanas traukam.
Pēc arheologu pašreizējās informācijas, tik neparastam imperatora privātās pirts izvietojumam monumentālā pils tornī pagaidām nav zināma tieša analoga citviet Romas impērijā.
Trīs baseini un apsildāma grīda
Kompleksā identificētas trīs peldvietas jeb vannas.
Taču viens no iespaidīgākajiem atradumiem ir ļoti labi saglabājusies hipokausta sistēma.
Hipokausts bija romiešu izmantota zemgrīdas apkures tehnoloģija.
Grīda tika pacelta uz nelielām ķieģeļu kolonnām, bet krāsnī radītais karstais gaiss cirkulēja zem tās. Tādējādi tika sasildīta gan pati grīda, gan telpa virs tās.
Šāda tehnoloģija ļāva radīt kontrolētu siltuma vidi ilgi pirms mūsdienu centrālās apkures sistēmām.
Pirtīs tai bija īpaši svarīga nozīme.
Atrasta arī sviedrēšanās telpa – sudatorium
Pirts kompleksā arheologi identificējuši arī sudatorium.
Šis latīņu termins apzīmē ļoti siltu telpu, kas paredzēta intensīvai svīšanai.
Mūsdienu publikācijās to mēdz vienkāršoti saukt par saunu vai tvaika pirti, tomēr nevajadzētu to pilnībā pielīdzināt mūsdienu somu saunai vai Baltijas pirtij.
Romiešu siltuma kultūra bija veidota citādi.
Tomēr pats princips mums ir pārsteidzoši pazīstams – cilvēks apzināti nonāk karstā vidē, svīst, pēc tam pāriet uz citām ūdens un temperatūras procedūrām.
Tas parāda, cik sena patiesībā ir cilvēku vēlme izmantot kontrolētu karstumu labsajūtai un ķermeņa kopšanai.
Virs pirts bijis kupols ar sešiem logiem
Arheologu rekonstrukcija liecina, ka pirts telpas savulaik sedzis kupols.
Tajā bijušas sešas logu ailes.
Šāds risinājums prasīja ievērojamas arhitektūras un inženiertehniskās zināšanas, jo būvniekiem vienlaikus bija jārisina kupola konstrukcija, apkure, ūdens piegāde, mitrums un pirts darbībai nepieciešamā tehniskā infrastruktūra.
Tas nebija vienkāršs mazgāšanās kambaris.
Tas bija sarežģīts, īpaši projektēts privāts komplekss cilvēkiem no pašas augstākās sabiedrības kārtas.
Pirts piederēja imperatora rezidencei
Vrelo–Šarkamen komplekss tiek saistīts ar imperatoru Maksiminu Daju, kurš valdīja 4. gadsimta sākumā.
Viņš bija viens no valdniekiem laikā, kad Romas impērijas pārvaldē darbojās tetrarhijas sistēma – impērija tika sadalīta starp vairākiem valdniekiem.
Šarkamenā atradās ne tikai nocietinātā rezidence.
Netālu atklāts arī imperatora mauzolejs, kurā 1996. gadā tika atrasts īpaši vērtīgs zelta rotaslietu komplekts.
Tādēļ arheologi šo vietu jau sen uzskata par nozīmīgu Romas impērijas elites centru Balkānos.
Jaunatklātā pirts šim stāstam pievieno pavisam jaunu dimensiju – valdnieku privāto ikdienu.
Pirts nebija paredzēta tikai mazgāšanai
Romiešu pirts kultūra bija daudz plašāka par ķermeņa nomazgāšanu.
Publiskās termas pilsētās bija vietas, kur cilvēki tikās, sarunājās, nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm un kārtoja darījumus.
Imperatora privātā pirts pildīja atšķirīgu funkciju.
Tā bija komforta un statusa telpa.
Vrelo–Šarkamen atklājums parāda, cik daudz tehnisko resursu bija gatavi ieguldīt, lai pašā rezidencē nodrošinātu kontrolētu karstumu, siltu ūdeni un dažādas peldēšanās iespējas.
Tas bija luksuss, kura darbībai bija nepieciešams gan kurināmais, gan ūdens, gan cilvēki, kuri visu sistēmu uzturēja.
Senie romieši labi prata vadīt karstumu
No pirts skatpunkta īpaši interesanti ir tas, cik daudz uzmanības romiešu inženieri pievērsa nevis vienkārši temperatūrai, bet karstuma kustībai.
Krāsns radītais karstais gaiss tika novadīts zem grīdas.
Siltums tika izmantots noteiktām telpām.
Ūdens tika uzkarsēts atsevišķā sistēmā.
Dažādas zonas nodrošināja atšķirīgu ķermeņa pieredzi.
Mūsdienu pirtīs mēs runājam par krāsns jaudu, ventilāciju, mitrumu, lāvu augstumu un gaisa cirkulāciju.
Tehnoloģija ir pilnīgi cita, bet pamatjautājums ir tas pats – kā kontrolēt karstumu tā, lai cilvēks to varētu izmantot.
1700 gadi šķir tehnoloģijas, nevis pašu ideju
Protams, romiešu balneum nav tas pats, kas Latvijas pirts.
Tur nebija mūsu pirts slotu tradīcijas, un sudatorium nevar vienkārši nosaukt par mūsdienu saunu.
Tomēr ir grūti nepamanīt līdzību pašā pamatidejā.
Karsta telpa.
Svīšana.
Ūdens.
Atdzišana.
Atpūta.
Cilvēks, kurš apzināti izmanto temperatūru, lai radītu noteiktu ķermenisku pieredzi.
Šīs idejas dažādās kultūrās ir dzīvojušas tūkstošiem gadu.
Izrakumi vēl turpinās
Arheologi darbu Vrelo–Šarkamen nav pabeiguši.
Pētniekiem vēl jānoskaidro precīzāka pirts telpu izmantošana un tas, kā imperatora rezidences iemītnieki tajā nokļuva.
Katrs jauns atradums var palīdzēt labāk saprast ne tikai ēkas arhitektūru, bet arī cilvēku ikdienas paradumus Romas impērijas augstākajos sabiedrības slāņos.
Tieši tādēļ šis atklājums ir interesants arī pirts vēstures kontekstā.
Mēs bieži runājam par pirts tradīciju kā par kaut ko ļoti lokālu – somu saunu, Latvijas pirti, igauņu dūmu pirti vai krievu baņu.
Taču karstuma un svīšanas kultūras vēsture ir daudz plašāka.
Romiešu pirts Serbijā atgādina, ka jau pirms aptuveni 1700 gadiem cilvēki būvēja sarežģītas telpas, kurās karstums, ūdens un atpūta tika apvienoti vienotā pieredzē.
Mainījušās tehnoloģijas, ēkas un tradīcijas.
Bet cilvēku interese par karstumu ir palikusi.
Avoti
Serbijas Arheoloģijas institūts – Vrelo–Šarkamen arheoloģiskais komplekss.
Serbijas sabiedriskā televīzija RTS – informācija par jaunatklāto imperatora privāto pirti.
Archaeology Magazine – Lavish Roman Bath Excavated in Eastern Serbia.
Live Science – informācija par Vrelo–Šarkamen imperatora pirts atklājumu.
