Pirts pētījumu standarti pirmo reizi tiek veidoti starptautiskā mērogā, lai zinātnieki vienādi definētu saunu, karstuma terapiju un dažādas pasīvās sildīšanas metodes. Septembra beigās Oslo notikušajā pirmajā International Heat Therapy Research Symposium pētnieki no deviņām valstīm sāka Delphi vienošanās procesu. Tā mērķis ir radīt kopīgu terminoloģiju, pētījumu metodoloģijas prasības un precīzākus noteikumus temperatūras, mitruma, procedūras ilguma un citu būtisku parametru aprakstīšanai.
Pirts ietekme uz cilvēka organismu pēdējos gados tiek pētīta arvien vairāk, taču straujajai interesei līdzi nākusi arī būtiska problēma – dažādi zinātnieki ar jēdzienu “karstuma terapija” vai pat “sauna” ne vienmēr saprot vienu un to pašu.
Vienā pētījumā tiek izmantota tradicionāla somu sauna, citā – infrasarkanā sauna, bet vēl citā cilvēks tiek sildīts karstā ūdenī. Atšķiras temperatūra, mitrums, procedūras ilgums, apmeklējumu biežums un veids, kā pētnieki šos parametrus apraksta.
Rezultātā divi pētījumi var šķietami analizēt vienu tēmu, taču to rezultātus nav iespējams korekti salīdzināt.
Tieši šo problēmu tagad mēģina risināt Sauna Research Foundation.
Pirts pētījumu standarti sākas ar vienotu valodu
No 22. līdz 24. septembrim The Well kompleksā Oslo notika pirmais International Heat Therapy Research Symposium. Tas bija ne tikai pētnieku forums, bet arī sākums strukturētam starptautiskam Delphi procesam.
Darba grupā iesaistīts 21 pētnieks no 14 institūcijām deviņās valstīs. Oslo klātienē piedalījās 15 pētnieki.
Pārstāvētas universitātes un pētniecības institūcijas ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē, Šveicē un Jaunzēlandē.
Galvenais uzdevums ir šķietami vienkāršs – panākt, lai pētnieki, runājot par vienu un to pašu karstuma iedarbības veidu, izmantotu vienus un tos pašus terminus un aprakstītu to pēc salīdzināmiem principiem.
Kas zinātnē īsti ir sauna?
Ikdienā atbilde šķiet pašsaprotama. Zinātniskajā darbā situācija ir sarežģītāka.
Tradicionāla sauna ar sakarsētiem akmeņiem un ūdens liešanu uz tiem fizioloģiski nav identiska infrasarkanajai kabīnei. Savukārt atrašanās karstā ūdenī ķermeni silda citādi nekā atrašanās karstā gaisā.
Tomēr visi šie paņēmieni var parādīties pētījumos par pasīvo sildīšanu vai karstuma terapiju.
Tāpēc viens no jaunās iniciatīvas mērķiem ir izveidot standartizētu terminoloģiju dažādām metodēm – saunai, infrasarkanajai sildīšanai, karstā ūdens procedūrām, hammam, balneoterapijai un citiem karstuma iedarbības veidiem.
Tas ļautu daudz precīzāk saprast, ko konkrētais pētījums patiesībā analizējis.
Ar temperatūru vien nepietiek
Pirts pētījumā nepietiek ierakstīt, ka cilvēks atradies saunā 80 °C temperatūrā.
Svarīgs ir arī gaisa mitrums, procedūras ilgums, sildīšanas veids, apmeklējumu biežums un kopējais pētījuma periods. Nozīme var būt arī tam, vai temperatūra visa seansa laikā saglabājusies nemainīga un kā mainījusies cilvēka ķermeņa temperatūra.
Tieši šo parametru aprakstīšana dažādos pētījumos pašlaik nav pietiekami vienota.
Sauna Research Foundation norāda, ka nepieciešama kopīga metodoloģijas ziņošanas sistēma, lai nākotnes pētījumos būtu skaidri redzams ne tikai gala rezultāts, bet arī precīzi apstākļi, kuros tas iegūts.
Daudzos pētījumos dalībnieku skaits joprojām ir neliels
Viena no problēmām ir arī pētījumu apjoms.
Sauna Research Foundation, atsaucoties uz jaunāko karstuma terapijas pētījumu pārskatu, norāda, ka lielākajā daļā publicēto eksperimentālo pētījumu piedalās mazāk nekā 40 cilvēku.
Turklāt 42 procentiem analizēto pētījumu nav kontroles grupas.
Tas automātiski nenozīmē, ka šo pētījumu rezultāti ir nederīgi. Taču neliels dalībnieku skaits un atšķirīga metodoloģija ierobežo iespēju izdarīt plašākus secinājumus.
Ja vairāki nelieli pētījumi būtu veikti pēc salīdzināmiem principiem, to rezultātus vēlāk varētu apvienot metaanalīzēs un iegūt daudz spēcīgākus pierādījumus.
Kāpēc pašreizējos rezultātus ir grūti salīdzināt?
Iedomāsimies divus pētījumus par saunas ietekmi uz asinsspiedienu.
Vienā cilvēki trīs reizes nedēļā pavada 15 minūtes 80 °C sausā saunā. Otrā dalībnieki piecas reizes nedēļā pavada 30 minūtes zemākā temperatūrā ar citu mitruma līmeni.
Abos virsrakstā var būt rakstīts “saunas ietekme”, taču organisma saņemtā karstuma slodze var būt ļoti atšķirīga.
Ja šīs atšķirības netiek pietiekami precīzi aprakstītas, rezultātu salīdzināšana kļūst problemātiska.
Jaunajiem standartiem būtu jāpalīdz noteikt minimālo informācijas kopumu, kas pētniekam jānorāda, lai citi zinātnieki varētu saprast un atkārtot eksperimentu.
Delphi metode ļauj zinātniekiem panākt vienošanos
Oslo sāktajā procesā tiek izmantota Delphi metode.
Tā ir zinātnē izmantota ekspertu vienošanās veidošanas metode, kurā vairāku kārtu laikā speciālisti vērtē konkrētus apgalvojumus un pēc katras kārtas saņem apkopotu informāciju par pārējo ekspertu vērtējumiem.
Mērķis nav panākt vienošanos vienā diskusijā.
Eksperti var pārskatīt savu vērtējumu, redzot kopējos argumentus un citu speciālistu skatījumu. Process turpinās, līdz tiek sasniegts iepriekš noteikts vienprātības līmenis.
Šajā projektā par vienošanos uzskatīs vismaz 80 procentu ekspertu atbalstu konkrētam apgalvojumam.
Oslo bija tikai pirmā kārta
Trīs dienu sanāksme Norvēģijā bija Delphi procesa pirmā kārta.
Pētnieki strādāja pie karstuma terapijas darba definīcijas, terminoloģijas vārdnīcas, metodoloģijas kontrolsaraksta un svarīgāko turpmāko pētījumu jautājumu noteikšanas.
Ar to process nebeidzas.
Sagatavotie apgalvojumi tiks nodoti ārējai ekspertu grupai, kurā paredzēti aptuveni 30–40 pētnieki un klīnicisti no Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas–Klusā okeāna reģiona.
Viņi apgalvojumus vērtēs vairākās kārtās, līdz būs iespējams noteikt, par kuriem jautājumiem starptautiskajā pētnieku kopienā ir pietiekama vienprātība.
Gala rezultātu plānots publicēt 2027. gadā
Delphi procesa noslēgums paredzēts 2027. gadā.
Rezultātam jābūt recenzētai zinātniskai publikācijai ar vienotām definīcijām, terminoloģiju, metodoloģiskajām prioritātēm un pētniecības jautājumiem.
Ja process izdotos, tas varētu kļūt par atsauces punktu nākamajiem saunas un karstuma terapijas pētījumiem.
Tas būtu svarīgi ne tikai pašiem pētniekiem. Vienoti standarti palīdzētu arī zinātniskajiem žurnāliem izvērtēt iesniegtos darbus, finansētājiem – pētījumu projektus, bet medicīnisko vadlīniju veidotājiem – pieejamo pierādījumu kvalitāti.
Sauna, infrasarkanais siltums un karsts ūdens nav viens un tas pats
Viens no svarīgākajiem topošās sistēmas uzdevumiem būs skaidri nodalīt dažādās sildīšanas metodes.
Ja tradicionālās saunas, infrasarkanās kabīnes un karstā ūdens procedūru rezultāti tiek salikti vienā grupā, var rasties pārāk vienkāršoti secinājumi.
Visas šīs metodes var paaugstināt ķermeņa temperatūru, taču siltuma pārnese un organisma reakcija var atšķirties.
Tāpēc nākotnes pētījumos būs būtiski precīzi norādīt ne tikai to, ka izmantota “karstuma terapija”, bet arī konkrēto metodi un tās parametrus.
Vienoti standarti nenozīmē vienādas pirtis
Jaunās iniciatīvas mērķis nav noteikt vienu “zinātniski pareizo” pirts temperatūru vai pateikt, kādai jābūt īstai saunai.
Runa ir par pētniecības kvalitāti.
Somu sauna, dūmu pirts, infrasarkanā sauna un citi karstuma veidi var būt ļoti atšķirīgi. Tieši tāpēc zinātniekiem nepieciešams tos precīzi nosaukt un aprakstīt.
Jo labāk definēti sākotnējie apstākļi, jo drošāk iespējams vērtēt rezultātus.
Pirts pētniecība nonāk nākamajā attīstības posmā
Pēdējo gadu interese par saunas iespējamo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, vielmaiņu, mentālo veselību, atjaunošanos un citiem veselības aspektiem ir būtiski palielinājusi pētījumu skaitu.
Taču lielāks publikāciju skaits pats par sevi vēl nenozīmē labākas zināšanas.
Ja pētījumos tiek izmantotas atšķirīgas definīcijas un metodoloģija, zinātniskā aina var kļūt nevis skaidrāka, bet sarežģītāka.
Tāpēc Oslo sāktais darbs var izrādīties mazāk pamanāms nekā kārtējais skaļais pētījums par kādu saunas ieguvumu, taču ilgtermiņā tas var būt daudz nozīmīgāks.
Pirts pētījumu standarti var dot zinātniekiem to, kā līdz šim pietrūcis – kopīgu valodu. Ja pētnieki vienādi definēs saunu, precīzi aprakstīs temperatūru, mitrumu, procedūras ilgumu un karstuma veidu, dažādu valstu pētījumus būs iespējams daudz korektāk salīdzināt. Tikai tad varēsim arvien drošāk nošķirt to, ko par pirts ietekmi patiešām pierāda zinātne, no tā, ko pagaidām tikai pieņemam.
Avoti
Sauna Research Foundation – 2026 Initiatives: 1st International Heat Therapy Research Symposium.
Sauna Research Foundation – International Researchers Convene in Oslo to Set the First Consensus Standards for Heat Therapy Research.
International Sauna Congress 2026 – The Future of Sauna Research.
