Alberts pirtī nekad nesteidzas.
Ne ar iešanu, ne ar kurināšanu.
Kā Alberts saprot, ka temperatūra ir pareiza
Viņš sēž priekštelpā un klausās, kā krāsnī lēni nosēžas malka. Liesma vairs nav asa, tā ir kļuvusi klusa. Tieši šis brīdis viņam pasaka vairāk nekā jebkurš skaitlis uz sienas.
— Pietiks, — Alberts nosaka, pat nepaskatoties uz termometru.
Ieva paskatās uz viņu un pamāj. Viņa zina — ja Alberts tā saka, pirts jau ir gatava. Ne uzrāvienam, bet darbam.
Alberts sen vairs nedomā par pirts temperatūru kā par ciparu. Viņš ir bijis pirtīs, kur grādi ir augsti, bet sajūtas tukšas, un tādās, kur pie zemāka karstuma pirts ir pilna. Atšķirība nekad nav bijusi skaitļos. Atšķirība ir tajā, kā karstums ir veidots.
Kad karstums kļūst par daudz
Ja pirts ir kurināta lēni, vienmērīgi, siltums paspēj iesēsties kokā. Tad arī pie mierīgākiem grādiem pirts elpo. Ja mēģina karstumu uzdzīt ātri, tas kļūst ass, skrienoša sajūta paliek gaisā, nevis ķermenī.
Alberts reiz teica, ka pirts karstums nav jāsteidzina.
Ja to dzen, tas sāk pretoties.
Sākumam viņš parasti pieturas pie tāda karstuma, kur pirts vēl ļauj domāt. Apmēram pie tiem grādiem, kur ķermenis sāk iesilt, bet vēl nav jāsavelkas. Šajā temperatūrā var saprast, kā pirts šodien strādā, kāda ir elpa, kā ķermenis reaģē.
— Ja jau te ir smagi, — Alberts mēdz sacīt, — augstāk nav ko meklēt.
Ieva šajos brīžos neko nepiebilst. Viņa redz, ka Alberts lasa pirts sajūtu, nevis meklē robežas.
Ir reizes, kad Alberts ceļ karstumu augstāk. Nevis tāpēc, ka vajag vairāk, bet tāpēc, ka pirts iepriekšējo siltumu ir pieņēmusi. Tad karstums kļūst blīvāks, telpa pilnāka. Taču arī šajos brīžos Alberts nekad nesteidzas. Viņš zina — jo augstāks karstums, jo lielāka cieņa pret procesu.
— Labs karstums nespiež, — viņš saka. — Tas ieplūst.
Un ir dienas, kad Alberts apzināti patur pirts temperatūru zemāku. Ne aiz piesardzības, bet aiz sapratnes. Nogurums, smaga diena vai vienkārši vēlme būt mierā prasa citu pieeju. Šādās reizēs zemāks karstums dod vairāk nekā jebkuri grādi.
Pirts temperatūra kā saruna ar ķermeni
Pirts temperatūra Alberta pieredzē vienmēr ir bijusi saruna ar ķermeni, nevis sacensība. Ja elpa paliek dziļa, ja siltums turas arī atpūtā un nav sajūtas, ka kaut kas būtu jāiztur, tad karstums ir izvēlēts pareizi.
— Labs karstums neprasa varēšanu, — Alberts reiz nosaka. — Tas vienkārši ir.
Un tieši tad pirts dara savu darbu pati.