Pa atvērto loga šķirbiņu, istabā ieplūda dzestrs, ziemas gaiss, kurš samiegotos plakstiņus, vēra vaļā kā armijas ģenerālis. Alberts vēl tikai modās no sapņa, bet dzestrums, ar mežonīgu belzienu, iesitās sejā un acis atvērās pašas. Bija vēl brīvdiena, Alberts gatavojās vēl pavārtīties, pasnauduļot. Kur nu, prāts sajutis mundrumu gaisā, miegainības plīvuri ātri salocīja un sāka izklāt savas, rītam nekam nevajadzīgās domas.
Interesanti, ir sācies jaunais gads. Laiks, kad ir apņemšanās darīt kaut ko labāk, kaut ko savādāk, sākt kaut ko jaunu, galu galā JAUNU DZĪVI! Viņš gulēja gultā, domāja gan tā, gan šā, bet nonāca pie galējā secinājuma. Laikam jau, pienāk tas vecums, kad ir labi kā ir, kad negribas, un nevajag neko mainīt. Kad dzēvē ir viss stabili un saprotoši. Cik tā ir pateicīga sajūta. Pagriezies pret blakus guļošo Ievu, Alberts smaidīja. Sieva vēl šņākuļoja, un bija viņam blakus, darbs arī patika, māja vienmēr tīra un sakopta. Ko vēl vajag? Ko?
Izkāpis no gultas un piegājis pie loga, lai to pievērtu, Alberts pavērās tajā. Saule tik tikko sāka rādīt savus gaišos starus, un uz pirtiņu meta tik skaistu gaismu, ka gribot negribot, Albertam smaids izlauzās uz lūpām, un prātā nemierīgi iekņudējās doma par pirtiņu un tās dāvātiem priekiem.
- Ieva, celies! Šodien kurināsim pirtiņu, un sāksim jaunu veco dzīvi!
- Jā, jā… pabļauj skaļāk un varēsi uz nedēļu pārvākties uz pirti, lai tā Tevi silda arī naktī! Aizvelc aizkaru un ej uz pirti!!!
Zinot Ievas rīta kašķīgo noskaņojumu, Alberts neizaicināja likteni. Lai gan pirti parasti sakurināja karstu, bet tā nekad neaizstās Ievas maigo siltumu. Viņš aizvēra aizkaru un klusi izslīdēja no istabas ārā, aiz sevis aizverot durvis. Virtuvē viņu gaidīja paciņa. Nav jau tā, ka kāds to pa skursteni bija nolaidis, nē. Alberts jau pagājušajā gadā, no veikala www.istaspirtslietas.lv bija pasūtījis tās preces, kuras vai nu bija beigušās, vai nu grasījās beigties. Nu bet protams – priekš PIRTIŅAS! Nu tad šodien bija īstā diena lai pakotu vaļā, un atklātu Jaunā gada sezonu!
Paciņā bija šāda amizanta cepure https://istaspirtslietas.lv/Produkts/pirts-cepure-zakis/, ko viņš speciāli Ievai iegādājās. Viņa sēdēs tam pretī, un uzjautrinās ar savu izskatu. Vēl viņš bija paņēmis Ievas iemīļoto pirts medu https://istaspirtslietas.lv/Produkts/pirts-medus-ar-rozmarinu-piparmetru-natri-pelaski/, ar ko ieziest Ievas ķermeni, tā bonusa veidā, tiekot pie Ievas auguma apčubināšanas. Pakā vēl bija pāris pirtslotas, jaunas švammes, un amizantais termomotrs https://istaspirtslietas.lv/Produkts/termometrs-pirtij-laba-pirtina/
Kamēr Alberts tā krāmējās, tikmēr Ieva jau bija pamodusies un nāca uz virtuvi
- Nu, piedod! Tu tak labi zini, ka no rītiem mani nedrīkst aiztikt 🙂. Bet, par pirtiņu karaliska doma! Sen Tu mani neesi pēris…