Pavasara pēdas un siltā pirts

Sestdiena sākās ar pavasarīgu sauli un putnu balsīm, kas, šķiet, īpaši skaļi dziedāja virs Alberta un Ievas mājas.

– Mēs varētu aiziet līdz vecajam meža dīķim, ko saki? – Ieva ierosināja, velkot kājās botas. – Mazs pārgājiens, bez steigas.

– Labi, bet vakarā – pirts. – Alberts noteica. – Un šoreiz – ar visiem labumiem.

– Tu jau atkal sapirki pusi internetveikala? – Ieva pasmējās, norādot uz paku stūrī ar uzrakstu www.istaspirtslietas.lv.

– Nevis pusi. Tikai būtisko. – Alberts piemiedza aci – Slotas, eļļas, un… īpašā tēja.

Pārgājiens bija viegls – pļava jau zaļoja, zem kājām čaukstēja pagājušā gada lapas, un dīķī zosis skaļi apsprieda pavasari.

Atpakaļceļā Ieva ievēroja, ka Alberts biežāk nekā vajadzētu skatās pulkstenī.

– Tu atkal domā par slotām, vai ne?

– Tikai pārbaudu, lai tās labi izmirkst pirms lietošanas, – viņš smaidīja, – bērza slotas no istaspirtslietas.lv pelnījušas pienācīgu attieksmi.

Vakarā, kad saule bija norietējusi, viņi iekūra pirti un apsēdās uz nelielā soliņa, malkojot meža tēju.

– Šī tēja smaržo pēc meža. – Ieva noteica, – It kā mēs vēl joprojām būtu starp eglēm.

– Tā arī bija domāts. Mežs līdz ar mums, – Alberts noslēpumaini pasmaidīja.

Pirts piepildījās ar vieglu kadiķa ēteriskās eļļas aromātu, un bērza slotas mīksti pieskārās ādai.

– Lūk, šis ir īsts pavasara sākums, – Ieva čukstēja, – pastaiga, tēja un tu.

– Un istaspirtslietas.lv, – Alberts nopietni piebilda.

Ieva iesmējās un uzlika viņam uz galvas viņa mīļāko cepuri – “Pirtnieks”

– Tagad viss ir pilnībā kārtībā.