{"id":35482,"date":"2026-09-05T09:02:41","date_gmt":"2026-09-05T07:02:41","guid":{"rendered":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/?p=35482"},"modified":"2026-09-05T11:15:01","modified_gmt":"2026-09-05T09:15:01","slug":"pirts-mitrums-organisma-slodze","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/pirts-mitrums-organisma-slodze\/","title":{"rendered":"Jauns p\u0113t\u012bjums: pirts mitrums palielina organisma slodzi neatkar\u012bgi no temperat\u016bras"},"content":{"rendered":"<p>Pirts karstumu m\u0113s parasti v\u0113rt\u0113jam p\u0113c termometra \u2013 60, 80 vai 100 gr\u0101di. Tom\u0113r jauns Somij\u0101 veikts p\u0113t\u012bjums par\u0101da, ka ar temperat\u016bru vien nepietiek, lai nov\u0113rt\u0113tu, k\u0101du slodzi pirts vide rada cilv\u0113ka organismam. B\u016btiska noz\u012bme ir ar\u012b gaisa mitrumam.<\/p>\n<p>Jyv\u00e4skyl\u00e4 Universit\u0101tes p\u0113tnieki secin\u0101ju\u0161i, ka <strong>gan temperat\u016bra, gan relat\u012bvais gaisa mitrums neatkar\u012bgi viens no otra palielina organisma termoregul\u0101cijas un sirds-asinsvadu sist\u0113mas slodzi pirts apmekl\u0113juma laik\u0101<\/strong>.<\/p>\n<p>Tas zin\u0101tniski pal\u012bdz izskaidrot pirts apmekl\u0113t\u0101jiem labi paz\u012bstamu par\u0101d\u012bbu \u2013 p\u0113c \u016bdens uzlie\u0161anas uz sakars\u0113tajiem akme\u0146iem termometrs var r\u0101d\u012bt gandr\u012bz to pa\u0161u temperat\u016bru, ta\u010du karstuma saj\u016bta k\u013c\u016bst iev\u0113rojami intens\u012bv\u0101ka.<\/p>\n<h2>Eksperiment\u0101 piedal\u012bj\u0101s 50 pieaugu\u0161ie<\/h2>\n<p>P\u0113t\u012bjum\u0101 tika analiz\u0113ti 50 veseli un fiziski akt\u012bvi pieaugu\u0161ie \u2013 32 v\u012brie\u0161i un 18 sievietes. Dal\u012bbnieku vid\u0113jais vecums bija 35,4 gadi.<\/p>\n<p>Eksperimenta laik\u0101 dal\u012bbnieki uztur\u0113j\u0101s pirt\u012b 10 min\u016btes, bet p\u0113tnieki sekoja vair\u0101kiem organisma r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Tika m\u0113r\u012bta \u0137erme\u0146a iek\u0161\u0113j\u0101 un \u0101das temperat\u016bra, sirdsdarb\u012bbas \u0101trums, \u0137erme\u0146a masa, k\u0101 ar\u012b pa\u0161u dal\u012bbnieku karstuma saj\u016bta.<\/p>\n<p>Vienlaikus p\u0113tnieki m\u0113r\u012bja pirts temperat\u016bru un relat\u012bvo gaisa mitrumu.<\/p>\n<p>Vid\u0113j\u0101 temperat\u016bra p\u0113t\u012bjuma laik\u0101 bija <strong>59,9 \u00b0C<\/strong>, bet vid\u0113jais relat\u012bvais mitrums \u2013 <strong>40,8 %<\/strong>.<\/p>\n<h2>Desmit min\u016bt\u0113s pulss pieauga no 79 l\u012bdz 121 sitienam min\u016bt\u0113<\/h2>\n<p>Organisma reakcija bija \u013coti skaidri izm\u0113r\u0101ma.<\/p>\n<p>Pirms pirts dal\u012bbnieku vid\u0113jais sirdsdarb\u012bbas \u0101trums bija aptuveni <strong>79,2 sitieni min\u016bt\u0113<\/strong>, savuk\u0101rt p\u0113c desmit min\u016bt\u0113m tas bija sasniedzis <strong>120,8 sitienus min\u016bt\u0113<\/strong>.<\/p>\n<p>T\u0101tad vid\u0113jais pulsa pieaugums tikai desmit min\u016b\u0161u laik\u0101 bija vair\u0101k nek\u0101 <strong>41 sitiens min\u016bt\u0113<\/strong>.<\/p>\n<p>Main\u012bj\u0101s ar\u012b \u0137erme\u0146a iek\u0161\u0113j\u0101 temperat\u016bra \u2013 vid\u0113ji no <strong>37,4 \u00b0C l\u012bdz 37,8 \u00b0C<\/strong>.<\/p>\n<p>\u0160ie rezult\u0101ti labi par\u0101da, ka ar\u012b sal\u012bdzino\u0161i \u012bss pirts apmekl\u0113jums organismam nav pas\u012bva atra\u0161an\u0101s silt\u0101 telp\u0101. \u0136ermenis akt\u012bvi cen\u0161as saglab\u0101t savu temperat\u016bras l\u012bdzsvaru.<\/p>\n<h2>Mitrums ietekm\u0113ja pulsu ar\u012b neatkar\u012bgi no temperat\u016bras<\/h2>\n<p>Tie\u0161i \u0161is ir viens no interesant\u0101kajiem p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem.<\/p>\n<p>P\u0113tnieku apr\u0113\u0137ini par\u0101d\u012bja, ka katrs pirts temperat\u016bras pieaugums par <strong>1 \u00b0C<\/strong> bija saist\u012bts ar aptuveni <strong>1,40 sitieniem min\u016bt\u0113 liel\u0101ku pulsa pieaugumu<\/strong>.<\/p>\n<p>Ta\u010du savu ietekmi atst\u0101ja ar\u012b mitrums.<\/p>\n<p>Katrs relat\u012bv\u0101 gaisa mitruma pieaugums par <strong>vienu procentpunktu<\/strong> bija saist\u012bts ar aptuveni <strong>0,37 sitieniem min\u016bt\u0113 liel\u0101ku pulsa pieaugumu<\/strong>.<\/p>\n<p>Turkl\u0101t mitruma ietekme saglab\u0101j\u0101s ar\u012b p\u0113c tam, kad p\u0113tnieki statistiskaj\u0101 anal\u012bz\u0113 \u0146\u0113ma v\u0113r\u0101 vair\u0101kus citus faktorus, tostarp dzimumu, fizisko aktivit\u0101ti, \u0137erme\u0146a tauku procentu un \u0137erme\u0146a virsmas laukumu.<\/p>\n<p>Tas noz\u012bm\u0113, ka mitrums nav tikai blakuspar\u0101d\u012bba augst\u0101kai temperat\u016brai \u2013 tas pats par sevi ietekm\u0113 organisma reakciju uz pirts vidi.<\/p>\n<h2>K\u0101p\u0113c p\u0113c \u016bdens uzlie\u0161anas uz akme\u0146iem \u0161\u0137iet daudz karst\u0101ks?<\/h2>\n<p>Atbilde mekl\u0113jama cilv\u0113ka organisma dzes\u0113\u0161anas meh\u0101nism\u0101.<\/p>\n<p>Karstum\u0101 organisms s\u0101k sv\u012bst, ta\u010du \u0137ermeni atdzes\u0113 nevis pats sviedru daudzums, bet gan <strong>sviedru iztvaiko\u0161ana no \u0101das<\/strong>. Iztvaiko\u0161anas laik\u0101 no \u0137erme\u0146a tiek aizvad\u012bts siltums.<\/p>\n<p>Palielinoties gaisa mitrumam, \u0161is process k\u013c\u016bst maz\u0101k efekt\u012bvs. Apk\u0101rt\u0113jais gaiss jau satur vair\u0101k \u016bdens tvaika, t\u0101p\u0113c sviedri no \u0101das iztvaiko l\u0113n\u0101k.<\/p>\n<p>Vienlaikus \u016bdens uzlie\u0161ana uz sakars\u0113tajiem akme\u0146iem \u012bslaic\u012bgi b\u016btiski maina pirts mikroklimatu. Cilv\u0113ks \u0161o p\u0101rmai\u0146u \u013coti \u0101tri saj\u016bt uz \u0101das \u2013 karstums \u0161\u0137iet sp\u0113c\u012bg\u0101ks, lai gan telpas termometrs var neb\u016bt b\u016btiski main\u012bjies.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti r\u0101da, ka t\u0101 nav tikai subjekt\u012bva saj\u016bta. Main\u0101s ar\u012b organisma fiziolo\u0123isk\u0101 reakcija.<\/p>\n<h2>Vien\u0101 pirt\u012b vienlaikus var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di apst\u0101k\u013ci<\/h2>\n<p>P\u0113t\u012bjums atkl\u0101ja v\u0113l k\u0101du interesantu deta\u013cu \u2013 temperat\u016bra un relat\u012bvais mitrums pirt\u012b iev\u0113rojami at\u0161\u0137\u012br\u0101s atkar\u012bb\u0101 no m\u0113r\u012bjuma augstuma.<\/p>\n<p>S\u0113d\u0113\u0161anas augstum\u0101 p\u0113tnieki vid\u0113ji konstat\u0113ja:<\/p>\n<p><strong>50,8 \u00b0C temperat\u016bru un 53,8 % relat\u012bvo mitrumu.<\/strong><\/p>\n<p>Savuk\u0101rt 1,73 metru augstum\u0101:<\/p>\n<p><strong>69,0 \u00b0C temperat\u016bru un tikai 27,7 % relat\u012bvo mitrumu.<\/strong><\/p>\n<p>Tas \u013coti labi par\u0101da, k\u0101p\u0113c viens termometrs pie pirts sienas nesp\u0113j piln\u012bb\u0101 raksturot vidi, kur\u0101 atrodas cilv\u0113ks.<\/p>\n<p>Karstais gaiss ce\u013cas uz aug\u0161u, bet temperat\u016bra, mitrums un tvaika iedarb\u012bba da\u017e\u0101dos pirts augstumos var b\u016bt iev\u0113rojami at\u0161\u0137ir\u012bga.<\/p>\n<p>T\u0101p\u0113c ar\u012b p\u0101rs\u0113\u0161an\u0101s no zem\u0101kas l\u0101vas uz augst\u0101ku var b\u016bt \u013coti j\u016btama, pat ja sienas termometrs visu \u0161o laiku r\u0101da vienu un to pa\u0161u temperat\u016bru.<\/p>\n<h2>Ko \u0161is p\u0113t\u012bjums noz\u012bm\u0113 pirts apmekl\u0113t\u0101jam?<\/h2>\n<p>P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti nenoz\u012bm\u0113, ka mitrums vai \u016bdens lie\u0161ana uz akme\u0146iem b\u016btu nev\u0113lama. Tie pal\u012bdz daudz prec\u012bz\u0101k saprast, k\u0101 cilv\u0113ka organisms rea\u0123\u0113 uz da\u017e\u0101diem pirts apst\u0101k\u013ciem.<\/p>\n<p>Divas pirtis ar vien\u0101du temperat\u016bru ne vienm\u0113r organismam rad\u012bs vien\u0101du slodzi. Ar\u012b vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 pirt\u012b saj\u016btas un organisma reakcija var main\u012bties, palielinoties mitrumam.<\/p>\n<p>Tas ir \u012bpa\u0161i svar\u012bgi br\u012bd\u012b, kad uz akme\u0146iem tiek uzliets liel\u0101ks \u016bdens daudzums. Termometrs var praktiski nemain\u012bties, bet \u0137erme\u0146a termisk\u0101 un sirds-asinsvadu sist\u0113mas slodze var palielin\u0101ties.<\/p>\n<p>T\u0101d\u0113\u013c pirts temperat\u016bra nav vien\u012bgais r\u0101d\u012bt\u0101js, p\u0113c kura v\u0113rt\u0113t pirts intensit\u0101ti. Tikpat svar\u012bgi ir piev\u0113rst uzman\u012bbu mitrumam, uztur\u0113\u0161an\u0101s ilgumam un, pats galvenais, sava organisma pa\u0161saj\u016btai.<\/p>\n<h2>P\u0113t\u012bjums nenoz\u012bm\u0113, ka mitra pirts ir b\u012bstama<\/h2>\n<p>Svar\u012bgi ar\u012b nep\u0101rsp\u012bl\u0113t p\u0113t\u012bjuma secin\u0101jumus.<\/p>\n<p>P\u0113tnieki nav secin\u0101ju\u0161i, ka mitra pirts b\u016btu kait\u012bga vai ka \u016bdens lie\u0161ana uz akme\u0146iem b\u016btu b\u012bstama. P\u0113t\u012bjums par\u0101da ko citu \u2013 <strong>gaisa mitrums ir patst\u0101v\u012bgs faktors, kas j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, p\u0113tot pirts rad\u012bto fiziolo\u0123isko slodzi<\/strong>.<\/p>\n<p>Ar\u012b pa\u0161i autori nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu turpin\u0101t p\u0113t\u012bjumus v\u0113l kontrol\u0113t\u0101kos apst\u0101k\u013cos.<\/p>\n<p>J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 ar\u012b tas, ka p\u0113t\u012bjuma dal\u012bbnieki bija veseli un fiziski akt\u012bvi pieaugu\u0161ie. T\u0101p\u0113c \u0161os rezult\u0101tus nevar autom\u0101tiski attiecin\u0101t uz vis\u0101m cilv\u0113ku grup\u0101m.<\/p>\n<p>Tom\u0113r p\u0113t\u012bjums pievieno b\u016btisku deta\u013cu m\u016bsu izpratnei par pirti: <strong>saj\u016btu un organisma reakciju nenosaka tikai gr\u0101di uz termometra. Tikpat noz\u012bm\u012bgs var b\u016bt ar\u012b tas, cik daudz mitruma konkr\u0113taj\u0101 br\u012bd\u012b ir pirts gais\u0101.<\/strong><\/p>\n<h3>Avoti<\/h3>\n<p>University of Jyv\u00e4skyl\u00e4: <em>Research: Steam increases physiological strain during sauna bathing.<\/em><\/p>\n<p>Laatikainen-Raussi I., Mikkola T., Ihalainen J. K., Ahokas E.: <em>Temperature and humidity independently influence thermoregulatory responses during Finnish sauna bathing<\/em>, Temperature, 2026.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Pirts karstumu m\u0113s parasti v\u0113rt\u0113jam p\u0113c termometra \u2013 60, 80 vai 100 gr\u0101di. Tom\u0113r jauns Somij\u0101 veikts p\u0113t\u012bjums par\u0101da, ka<\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":35574,"comment_status":"open","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[3085,3086,3090],"tags":[],"class_list":["post-35482","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-pirts-zinas","category-petijumi","category-tehnologijas"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35482","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=35482"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35482\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":35580,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35482\/revisions\/35580"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/35574"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=35482"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=35482"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/istaspirtslietas.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=35482"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}