Publisko saunu harta ir jauna starptautiska iniciatīva, kas pirts straujās popularitātes laikā mēģina atbildēt uz būtisku jautājumu – kam īsti paredzēta publiskā sauna? Oslo Starptautiskā Pirts kongresa priekšvakarā publiskotais dokuments piedāvā desmit principus publisko saunu attīstībai un darbībai, uzsverot pieejamību, kopienas intereses, kultūras tradīciju saglabāšanu un ilgtermiņa atbildību. Hartu jau parakstījuši 27 dalībnieki no 11 valstīm.
Jaunā Public Sauna-Bathing Charter jeb Publisko saunu harta tapusi laikā, kad publiskās saunas daudzviet pasaulē piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Tās parādās pilsētu ūdensmalās, pludmalēs, parkos un citās publiski pieejamās vietās, bet pirts arvien biežāk kļūst ne tikai par labsajūtas pakalpojumu, bet arī par cilvēku satikšanās vietu.
Iniciatīvas autori uzskata, ka šādas izaugsmes laikā ir svarīgi runāt ne tikai par jaunu saunu skaitu. Jautājums ir arī par to, kam tās būs pieejamas, kā tās ietekmēs vietējās kopienas un kā tiks saglabāta pirts kultūras būtība laikā, kad sauna kļūst par starptautisku biznesa un labsajūtas tendenci.
Publisko saunu harta nosaka desmit principus
Hartu izstrādājusi starptautiskā iniciatīva Sauna for All, kuru vada pētniece un pirts kultūras aktīviste Becky Pelkonen. Dokumenta versija 1.0 datēta ar 2026. gada 19. augustu, bet starptautiski tā publiskota pirms XIX Starptautiskā Pirts kongresa Oslo.
Hartā ietverti desmit principi, kas sadalīti četrās plašākās grupās. Tie skar publiskās pirts praksi, tās uzturēšanu, rūpes par cilvēkiem un ilgtermiņa atbildību par pirts vietu sabiedrībā.
Tas nav tehniskais standarts, kurā būtu noteikta pareizā temperatūra, krāsns jauda vai ventilācijas prasības. Tā vietā dokuments mēģina definēt vērtības, pēc kurām publiskās saunas varētu attīstīties laikā, kad to skaits pasaulē strauji pieaug.
Kas vispār ir publiska sauna?
Viens no interesantākajiem hartas jautājumiem ir pati publiskās saunas definīcija. Dokumenta autori uzsver, ka publiskumu nenosaka tas, kam pirts pieder.
Publiskā sauna var būt pašvaldības, bezpeļņas organizācijas, kooperatīva vai privāta uzņēmuma īpašumā. Galvenais kritērijs ir pieejamība cilvēkiem.
Par publisku tiek uzskatīta sauna, kurai ir publiski izziņoti apmeklējuma laiki un uz kuru cilvēks var ierasties individuāli, bez nepieciešamības nakšņot viesnīcā, būt kāda kluba biedram vai iegādāties citu pakalpojumu.
Tas nozīmē, ka arī komerciāla sauna var būt publiska. Savukārt sauna, kas paredzēta tikai viesnīcas viesiem vai slēgta kluba biedriem, šīs hartas izpratnē par publisku netiek uzskatīta.
Pieejamība svarīgāka par īpašuma formu
Šī definīcija būtiski maina skatījumu uz publisko pirti. Tā vairs nav obligāti pašvaldības būvēta un uzturēta ēka. Privāts uzņēmējs var radīt tikpat publisku saunu, ja tā ir reāli pieejama sabiedrībai.
Tajā pašā laikā harta uzsver principu, ka sabiedriskais labums nedrīkst pilnībā atkāpties privātas peļņas priekšā.
Tas nenozīmē, ka publiskajai saunai jābūt bez maksas vai ka uzņēmējs nedrīkst pelnīt. Tieši pretēji – finansiāli dzīvotspējīgs modelis ir nepieciešams, lai sauna varētu pastāvēt ilgtermiņā. Taču cenu politikai un darbības modelim nevajadzētu padarīt pirti pieejamu tikai šauram cilvēku lokam.
27 parakstītāji jau pārstāv 11 valstis
Līdz 24. septembrim Publisko saunu hartu bija parakstījuši 27 dalībnieki no 11 valstīm. Starp tiem ir publisko saunu operatori, pirts kultūras organizācijas, pētnieki un cilvēki, kuri strādā ar kopienu pirtīm.
Parakstītāju vidū ir arī Oslo Badstuforening – organizācija, kuras peldošās saunas kļuvušas par vienu no redzamākajiem Oslo jaunās publiskās pirts kultūras piemēriem.
Dažādi parakstītāji apņemas principus īstenot atšķirīgi. Vieni koncentrējas uz zemākām cenām un iespēju pirti regulāri apmeklēt cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem, citi – uz fizisko pieejamību, iekļaujošu vidi vai īpašām programmām cilvēkiem, kuriem tradicionāls SPA pakalpojums citādi nebūtu sasniedzams.
Sauna kā sociālā infrastruktūra
Viens no būtiskākajiem hartas vēstījumiem ir priekšlikums uz publisko saunu skatīties kā uz sociālās infrastruktūras daļu.
Par infrastruktūru parasti domājam ceļus, tiltus, skolas, bibliotēkas vai sporta centrus. Taču sociālajā infrastruktūrā ietilpst arī vietas, kas palīdz cilvēkiem satikties un veidot kopienas.
Publiskā sauna šajā skatījumā nav tikai telpa, kur cilvēks samaksā par iespēju izkarsēties. Tā var kļūt par regulāru satikšanās vietu cilvēkiem, kuri citādi ikdienā nemaz nesastaptos.
Tieši šī funkcija kļūst īpaši interesanta pilsētās, kur arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni un ikdienas sociālie kontakti bieži aprobežojas ar darbu un digitālo vidi.
Pašvaldībām piedāvā skatīties uz pirti citādi
Hartas desmitais princips ir īpaši vērsts uz pašvaldībām, reģionālajām institūcijām un investoriem. Iniciatīvas autori aicina publiskās saunas ņemt vērā pilsētplānošanā, regulējumā un finansējuma politikā.
Tas nenozīmē, ka katrai pašvaldībai būtu jābūvē sava pirts. Drīzāk ideja ir radīt vidi, kurā publiska sauna netiek automātiski uztverta tikai kā privāts SPA bizness.
Šādu pieeju jau iespējams redzēt vairākās Eiropas pilsētās. Saunas parādās pie ūdens, publiskās peldvietās un pilsētu atjaunotajās piekrastēs, kur tās palīdz teritoriju izmantot arī aukstajā sezonā.
Oslo ir labs piemērs tam, par ko runā harta
Nav nejaušība, ka jaunā iniciatīva starptautiski tiek izcelta tieši Oslo. Norvēģijas galvaspilsētas publisko saunu kultūra pēdējos gados ir attīstījusies ļoti strauji.
Peldošās saunas Oslo ostā ļauj cilvēkiem apvienot karstumu ar peldi fjordā, taču vēl būtiskāka ir to sociālā funkcija. Cilvēki var rezervēt individuālu vietu kopējā pirts sesijā, nevis obligāti nomāt visu saunu privātai kompānijai.
Tas ir tieši tas pieejamības princips, kuru uzsver harta – publiskumu nosaka iespēja cilvēkam piedalīties, nevis ēkas īpašnieks.
Harta nav sertifikāts
Svarīga detaļa – Publisko saunu harta nav sertifikācijas sistēma. Parakstītājs nedrīkst sevi pasniegt kā sertificētu vai oficiāli akreditētu saunu tikai tāpēc, ka pievienojies iniciatīvai.
Nav arī regulāru tehnisko inspekciju vai auditu. Katrs parakstītājs izvēlas sev atbilstošos principus un publiski formulē, kā tos plāno īstenot.
Turpmāk paredzētas atkārtotas pārbaudes un sarunas par saistību izpildi. Ja organizācijas darbība rada nopietnu kaitējumu apmeklētājiem, kopienai vai tradīcijām, hartas uzturētājiem ir iespēja parakstu atsaukt.
Tādējādi šobrīd tā vairāk ir publiska apņemšanās nekā kontroles sistēma.
Pirts popularitātes vilnis rada arī riskus
Hartas parādīšanās laiks nav nejaušs. Daudzās valstīs sauna šobrīd piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu, un līdz ar to tirgū ienāk jauni uzņēmēji un investori.
Tas rada iespējas, bet arī risku, ka pirts tiek pārvērsta tikai par modernu un dārgu labsajūtas produktu. Ja publiskās saunas galvenais mērķis kļūst maksimāli augsta cena par vienu apmeklējumu, var pazust viena no pirts vēsturiskajām funkcijām – būt regulārai cilvēku satikšanās vietai.
Tieši tādēļ harta mēģina nostiprināt principu, ka ekonomiskā izaugsme un sabiedriskais labums nav obligāti pretmeti.
Arī vārdu “sauna” vēlas saglabāt ar konkrētu nozīmi
Interesanti, ka iniciatīva pievērš uzmanību arī pašam vārdam “sauna”. Straujās starptautiskās izaugsmes laikā šo apzīmējumu arvien biežāk izmanto ļoti dažādām karstuma procedūrām.
Hartas pieeja saunu sasaista ar löyly – ūdens liešanu uz sakarsētiem akmeņiem un no tā radušos karstuma un mitruma pieredzi, kas sakņojas somu, Baltijas somu un Ziemeļvalstu tradīcijās.
Savukārt hammam, banya, jjimjilbang un temazcal tiek atzītas par atsevišķām un vērtīgām peldēšanās un karstuma kultūrām ar saviem nosaukumiem un tradīcijām.
Ideja ir vienkārša – cienīt dažādās kultūras, nevis visas karstās telpas pasaulē pārdēvēt par saunām.
Starptautiskais Pirts kongress diskusiju turpinās
Publisko saunu hartas tēma turpināsies arī XIX Starptautiskajā Pirts kongresā Oslo. Becky Pelkonen 26. septembrī uzstāsies ar tēmu par saunu kā kopīgu sabiedrisku labumu un piedalīsies diskusijās par publisko veselību un ilgtspējīgu saunas popularitātes pieaugumu.
Tas nozīmē, ka jaunā harta nav izolēts dokuments. Tā kļūst par daļu no daudz plašākas starptautiskas sarunas par to, kādai jābūt publiskajai pirtij laikā, kad sauna piedzīvo globālu popularitātes vilni.
Jautājums vairs nav tikai par to, cik daudz jaunu saunu tiks uzbūvēts. Arvien svarīgāk kļūst – kam tās būs paredzētas un kādu vietu tās ieņems sabiedrībā.
Publisko saunu harta mēģina noteikt virzienu pirms tirgus to izdara pats
Desmit principi paši par sevi nemainīs pasaules pirts kultūru, un brīvprātīgai hartai bez regulāra audita ir acīmredzami ierobežojumi. Taču tās parādīšanās ir interesants signāls.
Pirts popularitāte daudzviet aug tik strauji, ka nozare sāk diskutēt ne tikai par jauniem produktiem, krāsnīm un iespaidīgām saunu ēkām. Tā sāk runāt arī par pieejamību, kopienām, kultūras mantojumu un atbildību.
Publisko saunu harta piedāvā vienkāršu domu – publiska sauna nav tikai karsta telpa, par kuru cilvēks nopērk biļeti. Tā var būt vieta, kur pilsēta, kopiena un pirts kultūra sastopas vienā telpā. Ja jaunās saunas tiks veidotas ar šādu skatījumu, pašreizējais pirts popularitātes vilnis var atstāt aiz sevis kaut ko daudz vērtīgāku par vēl vienu modes tendenci.
Avoti
Sauna for All – Public Sauna-Bathing Charter.
SaunaNews – Public Sauna Gets a Charter as the Oslo Sauna Congress Opens.
International Sauna Congress 2026 – kongresa programma.
Leisure Opportunities – Public Sauna-Bathing Charter launches ahead of International Sauna Congress.
