Pirts karstumu mēs parasti vērtējam pēc termometra – 60, 80 vai 100 grādi. Tomēr jauns Somijā veikts pētījums parāda, ka ar temperatūru vien nepietiek, lai novērtētu, kādu slodzi pirts vide rada cilvēka organismam. Būtiska nozīme ir arī gaisa mitrumam.
Jyväskylä Universitātes pētnieki secinājuši, ka gan temperatūra, gan relatīvais gaisa mitrums neatkarīgi viens no otra palielina organisma termoregulācijas un sirds-asinsvadu sistēmas slodzi pirts apmeklējuma laikā.
Tas zinātniski palīdz izskaidrot pirts apmeklētājiem labi pazīstamu parādību – pēc ūdens uzliešanas uz sakarsētajiem akmeņiem termometrs var rādīt gandrīz to pašu temperatūru, taču karstuma sajūta kļūst ievērojami intensīvāka.
Eksperimentā piedalījās 50 pieaugušie
Pētījumā tika analizēti 50 veseli un fiziski aktīvi pieaugušie – 32 vīrieši un 18 sievietes. Dalībnieku vidējais vecums bija 35,4 gadi.
Eksperimenta laikā dalībnieki uzturējās pirtī 10 minūtes, bet pētnieki sekoja vairākiem organisma rādītājiem. Tika mērīta ķermeņa iekšējā un ādas temperatūra, sirdsdarbības ātrums, ķermeņa masa, kā arī pašu dalībnieku karstuma sajūta.
Vienlaikus pētnieki mērīja pirts temperatūru un relatīvo gaisa mitrumu.
Vidējā temperatūra pētījuma laikā bija 59,9 °C, bet vidējais relatīvais mitrums – 40,8 %.
Desmit minūtēs pulss pieauga no 79 līdz 121 sitienam minūtē
Organisma reakcija bija ļoti skaidri izmērāma.
Pirms pirts dalībnieku vidējais sirdsdarbības ātrums bija aptuveni 79,2 sitieni minūtē, savukārt pēc desmit minūtēm tas bija sasniedzis 120,8 sitienus minūtē.
Tātad vidējais pulsa pieaugums tikai desmit minūšu laikā bija vairāk nekā 41 sitiens minūtē.
Mainījās arī ķermeņa iekšējā temperatūra – vidēji no 37,4 °C līdz 37,8 °C.
Šie rezultāti labi parāda, ka arī salīdzinoši īss pirts apmeklējums organismam nav pasīva atrašanās siltā telpā. Ķermenis aktīvi cenšas saglabāt savu temperatūras līdzsvaru.
Mitrums ietekmēja pulsu arī neatkarīgi no temperatūras
Tieši šis ir viens no interesantākajiem pētījuma rezultātiem.
Pētnieku aprēķini parādīja, ka katrs pirts temperatūras pieaugums par 1 °C bija saistīts ar aptuveni 1,40 sitieniem minūtē lielāku pulsa pieaugumu.
Taču savu ietekmi atstāja arī mitrums.
Katrs relatīvā gaisa mitruma pieaugums par vienu procentpunktu bija saistīts ar aptuveni 0,37 sitieniem minūtē lielāku pulsa pieaugumu.
Turklāt mitruma ietekme saglabājās arī pēc tam, kad pētnieki statistiskajā analīzē ņēma vērā vairākus citus faktorus, tostarp dzimumu, fizisko aktivitāti, ķermeņa tauku procentu un ķermeņa virsmas laukumu.
Tas nozīmē, ka mitrums nav tikai blakusparādība augstākai temperatūrai – tas pats par sevi ietekmē organisma reakciju uz pirts vidi.
Kāpēc pēc ūdens uzliešanas uz akmeņiem šķiet daudz karstāks?
Atbilde meklējama cilvēka organisma dzesēšanas mehānismā.
Karstumā organisms sāk svīst, taču ķermeni atdzesē nevis pats sviedru daudzums, bet gan sviedru iztvaikošana no ādas. Iztvaikošanas laikā no ķermeņa tiek aizvadīts siltums.
Palielinoties gaisa mitrumam, šis process kļūst mazāk efektīvs. Apkārtējais gaiss jau satur vairāk ūdens tvaika, tāpēc sviedri no ādas iztvaiko lēnāk.
Vienlaikus ūdens uzliešana uz sakarsētajiem akmeņiem īslaicīgi būtiski maina pirts mikroklimatu. Cilvēks šo pārmaiņu ļoti ātri sajūt uz ādas – karstums šķiet spēcīgāks, lai gan telpas termometrs var nebūt būtiski mainījies.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tā nav tikai subjektīva sajūta. Mainās arī organisma fizioloģiskā reakcija.
Vienā pirtī vienlaikus var būt ļoti dažādi apstākļi
Pētījums atklāja vēl kādu interesantu detaļu – temperatūra un relatīvais mitrums pirtī ievērojami atšķīrās atkarībā no mērījuma augstuma.
Sēdēšanas augstumā pētnieki vidēji konstatēja:
50,8 °C temperatūru un 53,8 % relatīvo mitrumu.
Savukārt 1,73 metru augstumā:
69,0 °C temperatūru un tikai 27,7 % relatīvo mitrumu.
Tas ļoti labi parāda, kāpēc viens termometrs pie pirts sienas nespēj pilnībā raksturot vidi, kurā atrodas cilvēks.
Karstais gaiss ceļas uz augšu, bet temperatūra, mitrums un tvaika iedarbība dažādos pirts augstumos var būt ievērojami atšķirīga.
Tāpēc arī pārsēšanās no zemākas lāvas uz augstāku var būt ļoti jūtama, pat ja sienas termometrs visu šo laiku rāda vienu un to pašu temperatūru.
Ko šis pētījums nozīmē pirts apmeklētājam?
Pētījuma rezultāti nenozīmē, ka mitrums vai ūdens liešana uz akmeņiem būtu nevēlama. Tie palīdz daudz precīzāk saprast, kā cilvēka organisms reaģē uz dažādiem pirts apstākļiem.
Divas pirtis ar vienādu temperatūru ne vienmēr organismam radīs vienādu slodzi. Arī vienā un tajā pašā pirtī sajūtas un organisma reakcija var mainīties, palielinoties mitrumam.
Tas ir īpaši svarīgi brīdī, kad uz akmeņiem tiek uzliets lielāks ūdens daudzums. Termometrs var praktiski nemainīties, bet ķermeņa termiskā un sirds-asinsvadu sistēmas slodze var palielināties.
Tādēļ pirts temperatūra nav vienīgais rādītājs, pēc kura vērtēt pirts intensitāti. Tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību mitrumam, uzturēšanās ilgumam un, pats galvenais, sava organisma pašsajūtai.
Pētījums nenozīmē, ka mitra pirts ir bīstama
Svarīgi arī nepārspīlēt pētījuma secinājumus.
Pētnieki nav secinājuši, ka mitra pirts būtu kaitīga vai ka ūdens liešana uz akmeņiem būtu bīstama. Pētījums parāda ko citu – gaisa mitrums ir patstāvīgs faktors, kas jāņem vērā, pētot pirts radīto fizioloģisko slodzi.
Arī paši autori norāda uz nepieciešamību turpināt pētījumus vēl kontrolētākos apstākļos.
Jāņem vērā arī tas, ka pētījuma dalībnieki bija veseli un fiziski aktīvi pieaugušie. Tāpēc šos rezultātus nevar automātiski attiecināt uz visām cilvēku grupām.
Tomēr pētījums pievieno būtisku detaļu mūsu izpratnei par pirti: sajūtu un organisma reakciju nenosaka tikai grādi uz termometra. Tikpat nozīmīgs var būt arī tas, cik daudz mitruma konkrētajā brīdī ir pirts gaisā.
Avoti
University of Jyväskylä: Research: Steam increases physiological strain during sauna bathing.
Laatikainen-Raussi I., Mikkola T., Ihalainen J. K., Ahokas E.: Temperature and humidity independently influence thermoregulatory responses during Finnish sauna bathing, Temperature, 2026.
