Par pirts ietekmi uz organismu visbiežāk runājam saistībā ar karstumu, asinsriti, atslābināšanos un fizisko pašsajūtu. Taču pirts ir arī vieta, kur cilvēki satiekas, sarunājas, kopīgi izdzīvo vienu rituālu un reizēm izveido attiecības, kas sniedzas daudz tālāk par pašu pirts apmeklējumu.
- gadā zinātniskajā žurnālā Social Science & Medicine publicēts pētījums pievēršas tieši šai mazāk pētītajai pirts pusei. Apvienotajā Karalistē pētnieki analizēja, kā pirts apmeklēšana, piederības sajūta pirts kopienai un kopīgi rituāli ir saistīti ar cilvēku fizisko un emocionālo labsajūtu.
Pētījuma apjoms ir ievērojams – trīs atsevišķos pētījumos kopumā piedalījās 1907 cilvēki. Divās pētījuma daļās dalībniekiem tika sekots laika gaitā, bet vienā tika veikta plašāka šķērsgriezuma analīze.
Pirts nav tikai karsta telpa
Pētījuma autori izmantoja sociālajā psiholoģijā pazīstamo “Social Cure” jeb sociālās piederības pieeju. Tās pamatā ir doma, ka cilvēka piederība grupām un ar tām saistītās sociālās attiecības var būt saistītas ar viņa labsajūtu.
Tāpēc pētniekus interesēja ne tikai tas, cik bieži cilvēks iet pirtī, bet arī tas, cik lielā mērā viņš jūtas piederīgs pirts apmeklētāju kopienai.
Rezultāti parādīja, ka cilvēkiem ar spēcīgāku pirts kopienas identitāti bija arī labāki pašvērtētie fiziskās un emocionālās labsajūtas rādītāji. Savukārt abās pētījuma daļās, kurās cilvēkiem tika sekots ilgākā laika periodā, tika novērots emocionālās labsajūtas pieaugums.
Tas nenozīmē, ka pirts kopiena pati par sevi ir ārstniecības līdzeklis. Taču rezultāti norāda uz interesantu saistību – daļa no pirts sniegtās labsajūtas var būt saistīta ne tikai ar karstuma fizioloģisko iedarbību, bet arī ar cilvēkiem, ar kuriem šo pieredzi dalām.
Nozīme ir arī tam, cik bieži cilvēks iet pirtī
Pētnieki konstatēja arī interesantu saistību starp pirts apmeklēšanas biežumu un pašvērtēto labsajūtu.
Iknedēļas pirts apmeklēšana bija saistīta ar augstāku fizisko labsajūtu, savukārt pirts apmeklēšanas biežums bija saistīts arī ar emocionālās labsajūtas rādītājiem.
Šeit gan jābūt uzmanīgiem ar secinājumiem. Pētījums nepierāda vienkāršu formulu “jo vairāk pirts, jo veselāks cilvēks”. Cilvēki, kuri regulāri apmeklē pirti, var atšķirties arī pēc dzīvesveida, sociālās aktivitātes un daudziem citiem faktoriem.
Taču rezultāti liek uzdot interesantu jautājumu: vai nozīme ir tikai pašai pirtij, vai arī regulāri atkārtotajam notikumam un cilvēkiem, kurus tajā satiekam?
Kopīgs rituāls palīdz veidot piederības sajūtu
Tieši šeit parādās viena no interesantākajām pētījuma daļām.
Trešajā pētījumā zinātnieki analizēja pirts apmeklēšanu ne tikai kā fizisku pieredzi, bet arī kā rituālu.
Pirts apmeklējumam bieži ir atkārtojoša secība – ieiešana karstumā, ūdens uzliešana uz akmeņiem, atvēsināšanās, atpūta, sarunas un atgriešanās pirtī. Cilvēki šo procesu piedzīvo kopā.
Pētnieki konstatēja, ka pirts uztveršana kā rituāls un emocionālā sinhronitāte pirts apmeklējuma laikā bija pozitīvi saistīta ar spēcīgāku piederības sajūtu pirts kopienai.
Vienkāršāk sakot – cilvēki ne tikai vienlaikus atrodas vienā karstā telpā. Viņi kopīgi kaut ko piedzīvo.
Kāpēc pirtī cilvēkiem var būt vieglāk satuvināties?
Pirts karstums ir intensīva un neikdienišķa pieredze. Cilvēki kopā atrodas karstumā, atvēsinās, atpūšas un šo procesu atkārto. Pētījuma autori aplūko iespēju, ka šāda kopīgi piedzīvota pieredze var palīdzēt veidoties sociālajai saiknei.
Arī pati pirts vide būtiski atšķiras no daudzām ikdienas tikšanās vietām. Tajā uz brīdi pazūd daļa ierasto uzmanības novērsēju. Cilvēki nesēž pie datoriem, nerisina darba uzdevumus un daudzos gadījumos noliek malā arī telefonus.
Paliek karstums, citi cilvēki, klusums vai saruna.
Tas var palīdzēt saprast, kāpēc pirts sociālā funkcija var būt daudz nozīmīgāka, nekā šķiet, ja uz pirti skatāmies tikai kā uz vietu ķermeņa sasildīšanai.
Pirts tradīcijās sociālā puse nav nekas jauns
Pētījums veikts Apvienotajā Karalistē, kur pēdējos gados attīstās kopienu saunu kultūra. Taču pati doma par pirti kā cilvēku satikšanās vietu nebūt nav jauna.
Somijā, Latvijā, Igaunijā un citviet Ziemeļeiropā pirts vēsturiski nav bijusi tikai vieta, kur nomazgāties vai sasildīties. Tā ir bijusi ģimenes, draugu un kopienas satikšanās vieta, kur kopā pavadītais laiks ir tikpat būtisks kā pati pirts procedūra.
Jaunais pētījums šai senajai pieredzei pievieno mūsdienu sociālās psiholoģijas skatījumu: iespējams, nozīme ir ne tikai tam, ko karstums dara ar cilvēka ķermeni, bet arī tam, ko kopīga pirts dara ar cilvēku savstarpējām attiecībām.
Ko pētījums nepierāda?
Svarīgi interesantos rezultātus nepārvērst pārāk tālejošos secinājumos.
Pētījums nenozīmē, ka pirts automātiski novērš vientulību vai ka cilvēks kļūs emocionāli veselāks tikai tādēļ, ka sāks regulāri iet pirtī.
Daļa rezultātu balstās uz pašu dalībnieku sniegtajiem labsajūtas vērtējumiem, un pētījuma rezultāti jāinterpretē kā saistības starp pirts apmeklēšanu, sociālo identitāti, rituālu un labsajūtu, nevis kā pierādījums vienkāršai cēloņsakarībai.
Tomēr trīs pētījumu kopējie rezultāti norāda interesantā virzienā – pirts sociālā un rituālā puse var būt daļa no tās sniegtās labsajūtas.
Un tas ļauj uz pirti paskatīties nedaudz citādi.
Varbūt laba pirts nav tikai pareizā temperatūra, mitrums, krāsns un lāvas. Dažreiz viena no svarīgākajām pirts sastāvdaļām ir cilvēki, ar kuriem uz šīs lāvas sēžam.
Avoti
Martha Newson, Rachael McGrath, Iryana Mosina, Gabrielle Reason, Linus Peitz. Sauna culture boosts physical and mental wellbeing in the UK: A social cure approach. Social Science & Medicine, 2026.
University of Greenwich – atvērtā pētījuma publikācija.
