Kāpēc cilvēks atkal un atkal atgriežas pirtī? Ne tikai karstuma vai cerēto veselības ieguvumu dēļ. Jauns Zviedrijas pētījums rāda, ka aiz regulāras iešanas pirtī slēpjas daudz plašāks iemeslu kopums – vēlme atgūt mieru, būt kopā ar citiem, sajust tīrību un atjaunošanos, kā arī vienkārši fiziski justies labāk.
Zinātniskajā žurnālā International Journal of Circumpolar Health publicētajā pētījumā Zviedrijas zinātnieki uz pirti paskatījās no neierastāka skatpunkta. Tā vietā, lai kārtējo reizi mērītu pulsu, asinsspiedienu vai ķermeņa temperatūru, viņi jautāja pašiem cilvēkiem: kāpēc jūs ejat pirtī?
Pētījumā piedalījās 588 regulāri pirts apmeklētāji – 384 sievietes un 204 vīrieši vecumā no 23 līdz 90 gadiem. Dalībnieki atbildēja gan uz konkrētiem jautājumiem par veselību un pirts paradumiem, gan saviem vārdiem aprakstīja, ko viņiem nozīmē iešana pirtī.
Atbildes ļāva pētniekiem izdalīt četrus savstarpēji saistītus iemeslus: garīgā atjaunošanās, kopā būšana, tīrības un atjaunošanās sajūta un fiziskā labsajūta.
Pirmais iemesls – atslēgties no ikdienas
Viens no spēcīgākajiem motīviem bija vēlme pēc garīgas atpūtas.
Cilvēki pirti aprakstīja kā vietu, kur iespējams uz brīdi apstāties, nomierināt domas un izrauties no ikdienas informācijas plūsmas. Atbildēs parādījās meditācija, klusums, pārdomas, labsajūta un iespēja pabūt bez ekrāniem.
Dažiem pirts bija vieta, kur pēc intensīvas darba dienas sakārtot domas. Citi to raksturoja kā iespēju mazināt raizes un vienkārši uz brīdi attālināties no apkārtējās pasaules.
Interesanti, ka garīgā atjaunošanās bija visbiežāk minētais motīvs sieviešu vidū. No sieviešu atbildēm, kas tika iekļautas tematiskajā analīzē, 36% ietilpa šajā kategorijā. Vīriešiem tā bija otra biežākā kategorija – 32%.
Tas pirtij piešķir pavisam citu dimensiju. Karstums ir tikai daļa no pieredzes. Tikpat nozīmīgas var būt desmit vai piecpadsmit minūtes, kurās nekas nav jāatbild, nekas nav jāatver telefonā un nekur nav jāsteidzas.
Vīriešiem pirmajā vietā – kopā būšana
Vīriešu atbildēs visbiežāk parādījās cits iemesls – sociālā kopā būšana.
Šajā kategorijā ietilpa 38% analizēto vīriešu atbilžu, salīdzinot ar 25% sieviešu atbilžu.
Pirts tika raksturota kā vieta, kur satikt ģimeni un draugus, sarunāties un kopīgi pavadīt laiku. Dažiem tas ir regulārs nedēļas rituāls – piemēram, pirts darba nedēļas beigās kopā ar dzīvesbiedru vai draugiem.
Tas sasaucas arī ar citiem jaunākajiem pirts pētījumiem, kuros arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ne tikai karstuma fizioloģiskajai ietekmei, bet arī pirts sociālajai funkcijai.
Pirts šādā skatījumā nav vienkārši telpa ar krāsni. Tā kļūst par vietu, kur cilvēkiem ir laiks būt kopā.
Sajūta, ka esi patiešām tīrs
Trešais pētnieku identificētais virziens bija tīrības un atjaunošanās sajūta.
Tā nebija tikai mazgāšanās praktiskā nozīmē. Cilvēku atbildēs parādījās sajūta, ka pēc pirts tīrāks kļūst gan ķermenis, gan prāts.
Šo iemeslu minēja 22% analizēto sieviešu un 25% vīriešu atbilžu.
Tas ir interesants atgādinājums, ka cilvēka pieredze ne vienmēr precīzi sadalās fizioloģiskos procesos. Pirts apmeklētājam svarīga var būt pati sajūta pēc pirts – svaigums, vieglums un pāreja no viena dienas vai nedēļas posma uz nākamo.
Fiziskā labsajūta – svarīga, bet ne vienīgā
Ceturtā tēma bija fiziskā veselība un labsajūta.
Dalībnieki stāstīja par ķermeņa atslābumu, siltuma radīto labsajūtu, atjaunošanos pēc fiziskas slodzes, miegu, muskuļu un locītavu stīvumu un dažādām sāpēm.
Īpaši interesants bija rezultāts sieviešu grupā: sievietes pēc pirts ziņoja par statistiski nozīmīgi labāku uztverto miega kvalitāti un mazākām ķermeņa sāpēm. Vīriešu grupā atbilstošas statistiski nozīmīgas izmaiņas netika konstatētas.
Taču arī šeit jāievēro būtiska robeža – pētījums analizēja cilvēku pašu uztverto pieredzi, nevis ar klīniskiem mērījumiem pierādīja, ka pirts ārstē sāpes vai miega traucējumus.
Daba padara pirts pieredzi vēl spēcīgāku
Pētījuma dalībnieku atbildēs atkārtoti parādījās vēl kāda interesanta tēma – daba.
Skats uz ūdeni, mežu vai kalniem, malkas sprakšķēšana, uguns gaisma, ūdens un pirts skaņas cilvēkiem papildināja pašu pirts pieredzi. Īpaši tika izcelta iespēja apvienot karstumu ar peldi vai atvēsināšanos ārā.
Dažiem cilvēkiem pirts palīdzēja arī vieglāk pārdzīvot tumšo un auksto gada periodu.
Tas parāda, ka pirts pieredze cilvēkam veidojas no daudzām detaļām vienlaikus – ne tikai no temperatūras telpā.
Pirts kā dzīvesveids un tradīcija
Daļa aptaujāto pirtī nebija nonākuši veselības apsvērumu dēļ. Viņi tajā bija auguši.
Pirts viņiem bija ģimenes tradīcija, nedēļas noslēgums, saikne ar bērnību vai vienkārši ierasta dzīves sastāvdaļa.
Tieši šeit pētījums nonāk pie ļoti interesanta secinājuma: pirts apmeklēšanu nevar pilnvērtīgi izskaidrot tikai kā fizisku procedūru.
Tajā vienlaikus sastopas psiholoģiskā, sociālā, kultūras un fiziskā pieredze.
Varbūt tieši tāpēc cilvēki pirtī atgriežas gadiem.
Ko šis pētījums nepierāda?
Pētījumam ir arī būtiski ierobežojumi.
Tā bija tiešsaistes aptauja, un tajā piedalījās cilvēki, kuri paši sevi uzskatīja par regulāriem pirts apmeklētājiem. Dalībnieki tika piesaistīti arī ar pirts tematikai veltītu sociālo tīklu grupu un pirts asociācijas palīdzību, tāpēc izlase nevar automātiski pārstāvēt visu Zviedrijas sabiedrību.
Turklāt izmantotā anketa bija izstrādāta tieši šim pētījumam un iepriekš nebija validēta.
Tāpēc rezultāti neļauj apgalvot, ka pirts pati par sevi izraisa visus cilvēku aprakstītos veselības uzlabojumus. Arī pētījuma autori norāda, ka pašvērtējuma rezultātu apstiprināšanai nepieciešami turpmāki prospektīvi pētījumi.
Taču uz jautājumu “kāpēc cilvēki iet pirtī?” pētījums sniedz ļoti interesantu atbildi.
Ne viena iemesla dēļ.
Cilvēks var ienākt pirtī pēc siltuma, bet palikt klusuma dēļ. Viņš var nākt atjaunoties pēc fiziskas slodzes, bet reizē satikt draugus. Kādam svarīga ir tīrības sajūta, citam – iespēja uz stundu nolikt malā telefonu un ikdienas rūpes.
Tieši šis dažādo ieguvumu kopums, iespējams, arī izskaidro, kāpēc gadsimtiem sena tradīcija joprojām tik labi iederas mūsdienu cilvēka dzīvē.
Avoti
Åsa Engström, Karolina Wiell, Hans Hägglund, Maria Lennkvist. Sauna bathing: motivations, perceived benefits, and gender differences – a descriptive health promotion study. International Journal of Circumpolar Health, 2026.
PubMed Central – pilnā atvērtās pieejas zinātniskā publikācija.
