Ko ar cilvēka organismu dara infrasarkanā sauna 65 grādos? Jauns pētījums sniedz ļoti konkrētu atbildi: 45 minūšu laikā dalībnieku ķermeņa iekšējā temperatūra pieauga vidēji par 1,4 °C, bet pulss palielinājās no 74 līdz 153 sitieniem minūtē. Tas ir daudz vairāk, nekā varētu gaidīt no priekšstata par infrasarkano saunu kā salīdzinoši maigu siltuma procedūru.
Infrasarkanās saunas parasti darbojas zemākā gaisa temperatūrā nekā tradicionālās saunas. Tieši tāpēc pētniekus interesēja, vai pietiekami augstā temperatūrā arī šāda sildīšanas tehnoloģija spēj radīt izteiktu organisma termisko reakciju.
Cardiff Metropolitan University pētnieki eksperimentā pārbaudīja, kas notiek ar cilvēka organismu, ja infrasarkanā sauna 65 grādos tiek izmantota ilgstošai, līdz 45 minūtēm garai sildīšanās sesijai.
Zinātniskajā žurnālā Experimental Physiology publicētie rezultāti rāda – šādos apstākļos organisma reakcija vairs nav neliela.
Eksperimentā piedalījās 12 cilvēki
Pētījumā piedalījās 12 veseli pieaugušie – sešas sievietes un seši vīrieši. Katrs dalībnieks infrasarkanajā saunā uzturējās līdz 45 minūtēm.
Eksperimenta laikā pētnieki mērīja ķermeņa iekšējo temperatūru, ādas temperatūru, sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu, asins plazmas tilpuma izmaiņas un svīšanu. Dalībnieki arī regulāri novērtēja savu karstuma sajūtu un diskomfortu.
Vidējā eksperimenta laikā izmērītā gaisa temperatūra saunā bija 63,9 °C, bet relatīvais gaisa mitrums – aptuveni 19%. Sildīšanās perioda beigās temperatūra sasniedza aptuveni 65 °C.
Šādi apstākļi ļāva pētniekiem pārbaudīt, vai augstākā temperatūrā infrasarkanā sauna spēj radīt būtisku ķermeņa iekšējās temperatūras pieaugumu.
Ķermeņa temperatūra pieauga par 1,4 °C
Viens no nozīmīgākajiem rezultātiem bija organisma iekšējās temperatūras izmaiņas.
Pirms sildīšanās dalībnieku vidējā ķermeņa iekšējā temperatūra bija 37,3 °C. Eksperimenta beigās tā bija sasniegusi 38,7 °C.
Tātad tikai vienas sildīšanās sesijas laikā vidējais pieaugums bija aptuveni 1,4 °C.
Ķermeņa iekšējās temperatūras izmaiņas kļuva statistiski nozīmīgas aptuveni pēc 20 minūtēm un turpinājās visu atlikušo sildīšanās laiku.
Tas ir būtisks novērojums, jo iepriekšējos pētījumos, kuros infrasarkanās saunas izmantotas zemākā temperatūrā, ķermeņa iekšējās temperatūras pieaugums bijis daudz mazāks vai nav konstatēts.
Āda uz karstumu reaģēja gandrīz uzreiz
Daudz ātrāk mainījās ādas temperatūra.
Jau pēc pirmajām piecām minūtēm tā bija palielinājusies vidēji par 7,4 °C un pēc tam saglabājās paaugstināta.
Šeit labi redzama atšķirība starp ādas un ķermeņa iekšējās temperatūras reakciju. Āda uz karsto vidi reaģēja gandrīz nekavējoties, savukārt organisma iekšējās temperatūras būtiskam pieaugumam bija nepieciešams ilgāks laiks.
Tas arī parāda, kāpēc cilvēka subjektīvā karstuma sajūta ne vienmēr precīzi raksturo to, kas konkrētajā brīdī notiek organisma iekšienē.
Pulss palielinājās no 74 līdz 153 sitieniem minūtē
Ļoti izteikta bija arī sirds-asinsvadu sistēmas reakcija.
Pirms eksperimenta dalībnieku vidējais sirdsdarbības ātrums bija 74 sitieni minūtē.
Sildīšanās beigās tas bija sasniedzis 153 sitienus minūtē.
Tas nozīmē, ka 45 minūšu laikā vidējais pulss palielinājās par gandrīz 80 sitieniem minūtē.
Vienlaikus tūlīt pēc sildīšanās vidējais arteriālais asinsspiediens bija samazinājies par aptuveni 9 mmHg, galvenokārt diastoliskā asinsspiediena krituma dēļ.
Šie rezultāti rāda, ka infrasarkanā sauna 65 grādos organismam var radīt ievērojamu sirds-asinsvadu sistēmas slodzi, īpaši ilgstošas sildīšanās laikā.
Svīšanas ātrums – aptuveni 1,4 litri stundā
Pētnieki novēroja arī ievērojamu šķidruma zudumu.
Aprēķinātais vidējais svīšanas ātrums bija aptuveni 1,4 litri stundā, savukārt asins plazmas tilpums eksperimenta laikā samazinājās par aptuveni 11,6%.
Tas ir praktiski nozīmīgs rezultāts.
Ilgstoša atrašanās šādā karstumā nav tikai pasīva atpūta siltā telpā. Organisms intensīvi cenšas uzturēt savu temperatūras līdzsvaru, palielina asins plūsmu uz ādu un ar svīšanu zaudē ievērojamu daudzumu šķidruma.
Tieši tādēļ sildīšanās ilgums ir tikpat nozīmīgs kā temperatūra.
Divi dalībnieki 45 minūtes nepabeidza
Arī pašu dalībnieku sajūtas labi parādīja eksperimenta intensitāti.
Vidējais saunā pavadītais laiks bija 44,4 minūtes, taču divi no 12 dalībniekiem sildīšanos pārtrauca priekšlaicīgi – viens pēc 40, otrs pēc 43 minūtēm.
Iemesls bija ļoti izteikts termiskais diskomforts.
Eksperimenta gaitā dalībnieku subjektīvā karstuma sajūta un diskomforts sasniedza vērtējumus, kas atbilda ļoti intensīvai karstuma pieredzei.
Tas ir būtisks konteksts. Pētījuma mērķis nebija pierādīt, ka cilvēkiem ikdienā būtu nepieciešams 45 minūtes atrasties infrasarkanajā saunā šādā temperatūrā. Pētnieki vēlējās noskaidrot, kā organisms reaģē uz konkrētu un salīdzinoši lielu termisko slodzi.
Kāpēc šis pētījums ir nozīmīgs?
Infrasarkanās saunas bieži tiek pretstatītas tradicionālajām saunām, uzsverot, ka tajās izmanto zemāku gaisa temperatūru.
Taču šis eksperiments parāda, ka ar apzīmējumu “infrasarkanā sauna” vien nepietiek, lai novērtētu organisma saņemto slodzi.
Nozīme ir temperatūrai, sildīšanās ilgumam, mitrumam un konkrētās iekārtas radītajiem apstākļiem.
Iepriekšējos eksperimentos ar zemāku infrasarkanās saunas temperatūru pētnieki novērojuši ādas un virspusējo audu sasilšanu bez tik izteikta ķermeņa iekšējās temperatūras pieauguma.
Savukārt šajā eksperimentā rezultāts bija pavisam cits.
Infrasarkanā sauna 65 grādos 45 minūšu laikā paaugstināja ne tikai ādas, bet arī ķermeņa iekšējo temperatūru un izraisīja ļoti izteiktu sirdsdarbības paātrināšanos.
Tas ļauj secināt, ka par infrasarkanās saunas intensitāti nevar spriest tikai pēc izmantotās sildīšanas tehnoloģijas.
65 grādi vairs nav tikai “maigs siltums”
Pētījums liek uzmanīgāk izturēties pret vienkāršoto priekšstatu, ka infrasarkanā sauna vienmēr organismam rada nelielu slodzi tikai tādēļ, ka tajā parasti izmanto zemāku temperatūru nekā tradicionālajā saunā.
Šajā eksperimentā ķermeņa iekšējā temperatūra sasniedza vidēji 38,7 °C, pulss – 153 sitienus minūtē, bet aprēķinātais svīšanas ātrums bija aptuveni 1,4 litri stundā.
Tie ir konkrēti fizioloģiskas slodzes rādītāji.
Tomēr tas nenozīmē, ka tādu pašu reakciju izraisīs jebkura infrasarkanā sauna. Tieši pretēji – pētījums labi parāda, cik nozīmīgi ir konkrētie apstākļi un sildīšanās ilgums.
Ko pētījums nepierāda?
Šeit nepieciešama būtiska piesardzība.
Pētījumā piedalījās tikai 12 veseli pieaugušie, un tika analizēta viena līdz 45 minūtēm ilga sildīšanās sesija. Tāpēc no šī eksperimenta nevar secināt, kā regulāra infrasarkanās saunas izmantošana ilgtermiņā ietekmē cilvēka veselību.
Pētījums arī nepierāda, ka 65 °C būtu optimāla vai ikdienas lietošanai ieteicama infrasarkanās saunas temperatūra.
Tas atbild uz daudz konkrētāku jautājumu: vai pietiekami liela termiskā slodze tālās infrasarkanās saunas apstākļos spēj būtiski paaugstināt cilvēka ķermeņa iekšējo temperatūru?
Šajā eksperimentā atbilde bija nepārprotama – jā.
Un pētījums atgādina vēl kaut ko būtisku. Vērtējot pirti vai saunu, svarīgs nav tikai tās nosaukums vai izmantotā sildīšanas tehnoloģija.
Svarīga ir temperatūra, mitrums, sildīšanās ilgums un tas, kādu termisko slodzi konkrētajos apstākļos patiesībā saņem cilvēka organisms.
Avoti
Elliott J. Jenkins, Joseph A. Killick, Sally R. Grimm, Sam R. Davies, Jemima A. Benson, Joshua C. Tremblay, Mike Stembridge. Far-infrared sauna exposure at 65°C elevates core temperature. Experimental Physiology.
Cardiff Metropolitan University – pētījuma publikācijas informācija.
Experimental Physiology – pilnā zinātniskā publikācija.
