Kad Alberts kurina pirti, viņš nekad nesteidzas. Pirts vakars nesākas ar karstumu – tas sākas ar sagatavošanos. Krāsns vēl tikai sāk uzsilt, koks smaržo, un pirts telpā pamazām parādās pirmā siltuma sajūta.
Ieva tikmēr saliek lietas uz soliņa pie sienas – dvieli, cepuri un ūdens kausu.
Viņa reiz pajautāja:
— Vai tiešām pirtī vajag tik daudz lietu?
Alberts tikai pasmaidīja.
— Patiesībā vajag pavisam maz. Bet dažas lietas pirtī vienmēr ir pa rokai.
Gan tradicionālajā latviešu pirtī, gan modernās sauna telpās ir dažas lietas, kas palīdz padarīt pirts vakaru patīkamu un mierīgu. Tās nav sarežģītas vai dārgas lietas, bet bez tām pirts sajūta bieži vien nav pilnīga.
Apskatīsim piecas lietas, kuras pirtī visbiežāk tiek izmantotas.
Ūdens trauks un kauss
Pirts bez ūdens uz akmeņiem būtu tikai silta telpa. Kad ūdens nonāk uz sakarsētiem akmeņiem, tas iztvaiko un telpā palielinās mitrums. Tieši šī mitruma un karstuma kombinācija veido pirts sajūtu, ko bieži sauc par pirts garu.
Šis process ir vienkārša fizika. Sausais karstums parasti šķiet asāks, bet neliels mitrums padara karstumu vienmērīgāku un patīkamāku.
Tāpēc ūdens trauks un kauss ir viena no pirmajām lietām, kas pirtī tiek izmantota. Ar kausu ūdeni uz akmeņiem var liet pakāpeniski un kontrolēti.
Dažādus traukus un kausus pirtij var apskatīt sadaļā Pirts aprīkojums.
Pirts termometrs un hidrometrs
Kad pirts sāk uzsilt, daudzi paskatās uz termometru pie sienas. Temperatūra pirtī parasti svārstās no aptuveni 60 līdz 90 grādiem pēc Celsija.
Taču temperatūra viena pati nepasaka visu. Svarīgs ir arī gaisa mitrums.
Tāpēc pirtīs bieži izmanto arī hidrometru, kas rāda gaisa mitrumu. Temperatūras un mitruma attiecība nosaka, kā karstums tiek uztverts.
Ja gaiss ir ļoti sauss, pat zemāka temperatūra var šķist ļoti karsta. Savukārt neliels mitruma pieaugums padara karstumu maigāku.
Termometri un hidrometri palīdz labāk saprast pirts vidi un pielāgot to savām sajūtām.
Šos piederumus var atrast sadaļā Pirts aprīkojums.
Pirts cepure
Kad pirts telpa jau ir sakarsusi, Alberts vienmēr uzliek cepuri. Tas ir ieradums, ko pamana gandrīz visi, kas pirtī ienāk pirmo reizi.
Galva pirtī uzkarst ātrāk nekā pārējais ķermenis. Karstais gaiss ceļas uz augšu, tāpēc pie griestiem temperatūra vienmēr ir augstāka nekā pie lāvas.
Cepure palīdz šo karstumu līdzsvarot. Visbiežāk pirts cepures tiek izgatavotas no vilnas vai filca, jo šie materiāli labi izolē siltumu.
Daudzi cilvēki atzīst, ka ar cepuri pirts sajūta kļūst mierīgāka un vienmērīgāka.
Dažādus modeļus var apskatīt sadaļā Pirts drēbes.
Pirts dvielis
Laba pirts dvieļa nozīmi parasti saprot jau pirmajā pirts reizē. Dvielim pirtī ir vairākas funkcijas.
Tas kalpo kā paklājs uz lāvas, lai koka virsma nebūtu pārāk karsta. Tas palīdz nosusināties starp pirts reizēm. Dažreiz tas vienkārši rada komforta sajūtu starp pirts cikliem.
Daudzi pirts apmeklētāji izvēlas lielākus dvieļus, jo tie ir ērtāki gan sēdēšanai, gan apsedzoties.
Pirts tekstilu un dvieļus var apskatīt sadaļā Dvieļi.
Pirts slota
Ja ir viena lieta, kas visvairāk saistās ar latviešu pirti, tā ir pirts slota. Slota pirtī ir tradicionāls pirts rituāla elements.
Slotas izmantošana palīdz izkustināt gaisu ap ķermeni un rada patīkamu karstuma sajūtu. Tajā pašā laikā slotas lapu aromāts piešķir pirtij dabisku smaržu.
Latvijā visbiežāk izmanto bērza slotas, bet sastopamas arī ozola, liepas un citu koku slotas.
Kad slota tiek izmantota pirtī, pirts vakars kļūst dzīvāks un aktīvāks.
Slotas un citus pirts piederumus var atrast sadaļā Pirts piederumi.
Noslēgumā
Pirts patiesībā ir ļoti vienkārša. Nav nepieciešams daudz aprīkojuma, lai pirts vakars būtu patīkams.
Tomēr dažas lietas padara pirts pieredzi daudz ērtāku – ūdens trauks, termometrs, cepure, dvielis un slota.
Gan tradicionālajā latviešu pirtī, gan mūsdienu sauna telpās šie pamatprincipi paliek nemainīgi.
Un bieži vien tieši šīs vienkāršās lietas ir tās, kas pirtī vienmēr ir pa rokai.