Sestdien Alberts ienāca pirtī ar konkrētu mērķi — šodien viss būs sakārtots līdz sīkumiem. Iepriekšējā reizē mitrums bija par smagu, un viņš to labi atcerējās. Viņš zināja, ka pareizs pirts aprīkojums nav sīkums — tas nosaka, kāda būs visa pirts.
Ieva ienāca ar dvieli pār plecu.
— Šodien iekursim stiprāk? — viņa jautāja.
— Ne stiprāk. Precīzāk, — Alberts atbildēja.
Viņš piegāja pie krāsns un atvēra kurtuvi. Nevis tāpēc, lai paskatītos liesmu, bet lai pārliecinātos, ka vilkme būs pareiza. Ja vilkme par vāju, karstums būs nevienmērīgs. Ja par stipru — temperatūra uzkāps pārāk ātri un būs grūti to noturēt.
— Krāsns nav domāta, lai vienkārši kurinātu. Tā jāvada. Un bez atbilstoša pirts aprīkojuma to izdarīt nevar.
Kad uguns jau bija ieķērusies, Alberts neķērās uzreiz pie ūdens. Viņš pagaidīja, līdz akmeņi vienmērīgi sakarsa. Tad piegāja pie koka spaiņa.
— Kāpēc koka? — Ieva reiz bija jautājusi.
— Tāpēc, ka plastmasa pirtī neiederas, un metāls uzkarst pārāk strauji. Koks tur ūdeni mierā.
Viņš uzlēja pirmo nelielo kausa devu uz akmeņiem. Nevis šļakatu, bet kontrolētu daudzumu.
Ja uzlej par daudz, mitrums kļūst smags. Elpa kļūst īsāka. Cilvēks nogurst ātrāk.
Ja par maz — karstums kļūst sauss un ass.
— Spainis un kauss ir instruments, — viņš paskaidroja. — Ar tiem tu regulē klimatu. Tas arī ir kvalitatīva pirts aprīkojuma uzdevums — palīdzēt vadīt procesu, nevis radīt efektu.
Ieva apsēdās un sajuta, ka karstums šoreiz ir citāds. Vienmērīgāks.
Pēc brīža Alberts piegāja pie ventilācijas atveres.
— Jūti? — viņš pajautāja.
— Jūtu, ka vieglāk elpot.
Ventilācija nebija atvērta plaši. Tikai tik daudz, lai gaiss kustētos. Ja to aizver pavisam, pirts kļūst smaga. Ja atver par daudz, karstums pazūd pārāk ātri.
— Daudzi domā, ka ventilācija domāta pēc pirts, — viņš teica. — Bet tā ir daļa no pirts aprīkojuma, kas strādā tieši procesa laikā.
Ieva piecēlās un pārgāja pāri grīdas restēm. Zem tām ūdens jau bija sakrājies, bet virsma palika stabila.
— Bez restēm mēs te slīdētu, — viņa nosmējās.
— Un slapja grīda atņem siltumu no kājām, — Alberts piebilda. — Komforts pirtī nav greznība. Tas ir drošības jautājums. Labs pirts aprīkojums vienmēr nozīmē arī drošību.
Viņš apsēdās blakus.
— Redzi, pareizi izvēlēts pirts aprīkojums nav par skaistumu. Tas ir par kontroli. Ja tu vari kontrolēt temperatūru, mitrumu, gaisa plūsmu un drošību, tad tu vari kontrolēt arī rezultātu.
Vēl viena neliela ūdens deva. Karstums pacēlās mīksti, nevis triecienā.
Ieva aizvēra acis.
— Agrāk mēs vienkārši kurinājām un cerējām, ka būs labi.
— Jā, — Alberts pamāja. — Bet pirts nav laimes spēle. Tā ir process. Un kvalitatīvs pirts aprīkojums ļauj šo procesu vadīt apzināti.
Kad krāsns strādā pareizi, tu vari noturēt temperatūru.
Kad spainis un kauss ir piemēroti, tu vari vadīt mitrumu.
Kad ventilācija darbojas, tu vari elpot bez smaguma.
Kad grīda ir droša, tu vari atslābt bez spriedzes.
Tad pirts vairs nav improvizācija.
Tā kļūst par rezultātu.
Un tieši tāpēc pareizi izvēlēts pirts aprīkojums nav dekorācija — tas ir instruments, kas nosaka visu pieredzi.