Kad Alberts nolika liepas slotu malā, pirts nebija beigusies. Patiesībā – viss svarīgākais vēl tikai sākās. Pēršana bija izdarījusi savu darbu, bet tieši tas, kas notiek pēc tās, nosaka, vai pirts cikls būs pilnvērtīgs vai pārslogots.
Ieva lēnām apsēdās uz apakšējās lāvas. Ķermenis vēl pulsēja no ozola dziļuma, āda bija silta, bet elpa jau mierīga. Šis ir brīdis, kad nevajag steigties. Latvijas pirtī starplaiks nav pauze starp karstumiem – tas ir apzināts posms, kurā ķermenis pāriet no aktīvas sildīšanas uz atjaunošanos.
— Nesteidzies ārā, — Alberts mierīgi noteica. — Lai sirds pati nomierinās.
Viņi vēl brīdi palika pirts telpā uz zemākās lāvas, zemākā temperatūrā, ļaujot pulsam izlīdzināties. Ja iziet pārāk strauji, asinsrite piedzīvo lieku šoku. Ja paliek pārāk ilgi, ķermenis nogurst. Pareizais brīdis ir tad, kad elpa kļūst vienmērīga un vairs nav sajūtas, ka siltums spiež.
Alberts vēl uz brīdi piestāja pie durvīm un paskatījās uz termohidrometru pirts telpā. Temperatūra bija nostājusies, mitrums vairs neuzskrēja strauji augšup — tieši tā, kā vajag pēc pēršanas. Tas nozīmēja, ka siltums bija izdarījis savu darbu. Tikai tad viņi iznāca priekštelpā.
Priekštelpā Ieva nosusināja plecus ar linu dvieli. Dvielis pirtī nav tikai komforts — tas palīdz kontrolēt siltuma zudumu un neļauj ķermenim atdzist pārāk strauji. Galvā viņai joprojām bija pirts cepure. Daudzi to noņem uzreiz, bet Alberts vienmēr ir teicis, ka galvai jāatdziest pakāpeniski, īpaši pēc dziļākas pēršanas.
— Auksto šodien vajag? — Ieva pajautāja.
— Ne uzreiz, — Alberts atbildēja. — Sākam mierīgi.
Latvijas pirtī atdzišana notiek pakāpeniski. Vispirms vēsāks ūdens uz kājām un rokām. Ekstremitātes pierod pie temperatūras maiņas, tikai pēc tam, ja pašsajūta ir laba, var apliet plecus vai muguru. Ledus ūdens vai āliņģis nav obligāts katrā reizē. Aukstums stiprina tikai tad, ja ķermenis ir gatavs, nevis pārsteigts.
Uz galda jau gaidīja silta pirts tēja. Pēc pēršanas organisms ir zaudējis šķidrumu, un to jāatjauno. Ne auksta limonāde, ne alkohols šajā brīdī nav gudra izvēle. Silts dzēriens palīdz uzturēt asinsriti stabilu un ļauj ķermenim mierīgi turpināt attīrīšanās procesu.
Viņi apsēdās uz koka sola. Starplaiks nav jāskaita minūtēs, bet tomēr ģimenes pirts modelī tas parasti ilgst 10–20 minūtes. Ja svīšana turpinās intensīvi, ķermenis vēl nav atjaunojies. Ja sāk parādīties drebulis, atdzišana jau ir pārsniegusi robežu. Līdzsvars ir starp šiem diviem stāvokļiem.
— Cik apļus šodien? — Ieva pajautāja.
— Divus pietiks. Varbūt trešo, ja jutīsim vajadzību, — Alberts atbildēja.
Latvijas pirtī parasti pietiek ar diviem vai trim cikliem: sildīšana, pēršana, dzesēšana, atpūta. Vairāk nav nepieciešams. Pirts nav izturības pārbaude. Tā ir ritms.
Kad elpa bija pilnībā nomierinājusies un ķermenis jutās viegls, ne noguris, Alberts piecēlās.
— Tagad varam atgriezties, — viņš teica.
Ne tāpēc, ka vajag vēl vairāk karstuma, bet tāpēc, ka pirts cikls ir secība. Ja starplaiks ir bijis pareizs, nākamā sildīšanās būs dziļāka un mierīgāka. Ja tas bijis pārāk īss vai pārāk straujš, ķermenis to parādīs uzreiz.
— Redzi, — Alberts piebilda, paņemot ķipīti, — pēršana bija tikai puse no darba.
— Otra puse notiek šeit, — Ieva atbildēja, malkojot tēju.
Un tieši šajā starplaikā pirts turpina strādāt visvairāk — ne redzami, bet dziļi un mierīgi.