Alberts sevi uzskatīja par diezgan pieredzējušu pirtnieku. Gadu gadiem viņš bija kurinājis pirti ģimenei un draugiem, un visi vienmēr slavēja viņa mierīgo roku un vieglo garu. Taču tieši pieredze reizēm liek pārlieku paļauties uz veciem ieradumiem.
Bija piektdienas vakars, kad Ieva atnāca ar vēsti:
— Rīt pie mums nāk Jānis un Maija. Viņi esot traki pēc pirts — gribot izbaudīt, kā tas ir pie “īstā Alberta”.
Alberts pasmaidīja.
— Labi, iekurināsim.
Viņš iegāja šķūnītī un izvilka pagājušā gada bērza slotas, ko bija atvedis kāds kaimiņš. Tās vēl izskatījās tīri labi, tikai lapas bija nedaudz drupenas. Viņš tās nolika malā, lai pirms pirts atdzīvinātu.
Ieva pienāca klāt, pārlaida acis pār slotām un iečukstēja:
— Varbūt vajadzētu svaigākas? Tu taču tās tās gribēji nopirkt www.istaspirtslietas.lv.
Alberts pašpārliecināti pamāja.
— Vēl derēs. Es tās iemērkšu pirms pirts — atdzīvosies kā jaunas.
Sestdien pirts bija sakarsusi labi. Viesi priecīgi čaloja, un Alberts, kā solīts, pirms pirts atdzīvināja slotas siltā ūdenī. Taču, kad viņš pacēla pirmo slotu, tā vieglīti vien sabira pirkstos. Lapas bija pārāk trauslas, zari lūza, un slotas spēks pazuda jau pirmajā pieskārienā.
Viņš tikai pasmaidīja un un paņēma pirms kāda laika iegādātās.
Vakars gan aizritēja labi — daudz smiekli, laba kompānija, bet slotu stāsts palika abiem ar Ievu par kārtējām atziņām.
Vēlāk, sēžot pie tēju, Alberts nopietni ieskatījās Ievai acīs.
— Redz kā sanāk ar tiem sīkumiem. Slikta slota var sabojā labu pirti. To vairs nevajag atkārtot.
Viņš atvēra datoru un pasūtīja svaigas bērza un ozola slotas no www.istaspirtslietas.lv. Šoreiz bez vilcināšanās.
— Šīs būs nākamajai pirtij. Labas lietas jāliek gatavas laikus.
Ieva pasmaidīja un pieliecās viņam pie pleca:
— Un šīs būs arī mums. Jo kāda slota, tāda pirts.