Darbdienas viņu mājā skrēja kā tramvajs pa taisnu līniju – bez laika pieturām. Ieva reiz teica, ka dzīvo “starp brokastīm, pusdienām un vakariņām”. Un tur kaut kur pa vidu bija arī viņa – Ieva. Sieva, mamma, darbiniece, meita, kaimiņiene, kolēģe. Visur klātesoša. Visiem kaut kas. Līdz brīdim, kad viņa pati sevi sāka dzirdēt mazāk.
Alberts to sajuta nevis vārdos, bet klusumā. Vairs nebija to mazliet smieklīgo komentāru brokastīs, vairs nebija vakara nopūtu “viss kārtībā, tikai nogurums”. Tā vietā bija viegls, neuzkrītošs attālinājums. It kā viņa vēl turpat būtu, bet caur stiklu.
Sestdienā viņš piecēlās pirmais. Ielēja kafiju, iekurināja pirti un neko neteica. Vienkārši gāja darīt. Ap desmitiem viņš klusi pieklauvēja pie guļamistabas durvīm.
— Pirts būs silta pēc stundas. Iemērcu bērza slotas un ļāvu lavandas aromātam piepildīt pirti.
Ieva tikai pamāja. Viņa nemēģināja būt pieklājīga. Nemēģināja būt enerģiska. Vienkārši piekrita.
Gars tobrīd nebija ass vai smags — tas bija viegls un aptverošs. Telpā virmoja piparmētru un lavandas eļļa no istaspirtslietas.lv, ko Alberts bija pasūtījis iepriekš, bez īpaša iemesla. Viņš nekad īsti nedomāja par “aromterapiju”, bet viņš zināja – smarža palīdz ne tikai telpai, bet domai.
Viņi klusēja. Gars silti apskāva, slotas čaukstēja, elpa ritēja mierīgi. Un tad Ieva sadzirdēja pati savu balsi — sen nedzirdētu.
— Man ir apnicis būt visiem. Un ne būt sev.
Alberts nenobijās. Viņš vienkārši uzlēja vēl nedaudz ūdens uz akmeņiem. Karstums uz mirkli saspieda krūtis, bet tūlīt arī atlaida. Klusumā nebija spriedzes — tur bija atļauja vienkārši būt.
— Tad šodien esi tikai tu, — viņš teica. — Pārējie lai pagaid’.
Tajā vakarā viņa nelika traukus, nelasīja ziņas, neatsaucās uz zvaniem. Tikai pirts, klusums un tēja. Tā pati tēja, ko viņa vienmēr izvēlas sev – “Laime mīlestībā”, arī no tās pašas vietas, kur slotas. Un pirmo reizi šonedēļ viņa patiesi bija sev līdzās.
Un varbūt tas arī ir tas, ko mēs aizmirstam: ik pa laikam mums visiem vajag savu laiku un savu garu. Ne tikai pirts nozīmē – bet lai izelpotu, izdomātu, un vienkārši pabūtu.
Lai atkal dzirdētu sevi. Jo, ja nedzirdi sevi – kā lai dzird pārējos?
Un reizēm pietiek tikai ar siltumu, klusumu un pāris lietām, kas vienkārši strādā. Tāpat kā laba slota, lavandas eļļa vai tēja no www.istaspirtslietas.lv.