Pirmdiena.
ÄrÄ ā drÄgna, klusÄ rÄ«ta gaisma. Ieva skatÄs pa logu, kur migla vÄl karÄjas virs laukiem, un pasmaida:
ā āRedzi, pat daba vÄl nav pamodusies.ā
Alberts tikmÄr mierÄ«gi sakÄrto pirts dvieļus, kas žūst pie krÄsns.
ā āZini,ā viÅÅ” saka, āes vÄl jÅ«tu vakardienas siltumu rokÄs. TÄ sajÅ«ta, kad sÄdi pirtÄ« un nav vairs ne laika, ne domas ā tikai gars un klusums.ā
Ieva piekrÄ«toÅ”i pamÄj.
ViÅa atver pirts mantu grozu un paÅem pirts medus bundžiÅu ā tas ar savu smaržu vÄl atgÄdina vakardienas fantastiskÄs sajÅ«tas.
ā āMan liekas, ka Å”is ir labÄkais, kas pirtij var bÅ«t ā viss dabÄ«gs. Bez pÄrmÄrÄ«bÄm, tikai sajÅ«ta.ā
Medus maigums vÄl vakar pieskÄrÄs Ädai, atstÄjot to gludu un siltu.
Un tagad, stÄvot pie loga, Ieva jÅ«t, ka tas miers vÄl nav zudis.
Pirts viÅos paliek ā kÄ klusums, kas nepazÅ«d arÄ« tad, kad viss atkal sÄk kustÄties.
Alberts iesmejas:
ā āPirmdienas brÄ«nums ā vÄl jÅ«tos kÄ svÄtdienÄ.ā
ā āTad nedari neko, kamÄr sajÅ«ta nepÄriet,ā Ieva pasmaida.
ViÅi abi klusÄ. Un tajÄ klusumÄ ir tieÅ”i tas, kas pirtij piemÄ«t ā miers, kas paliek, kad viss pÄrÄjais jau ir beidzies.
šÆ Dabas maigums, kas paildzina pirts sajÅ«tu ā
https://istaspirtslietas.lv/produktu-kategorija/labai-noskanai/pierts-medi/